Uvertīra

   Rietumeiropas un Austrumeiropas cilvēcisko padibeņu sinhronizācijai bija zināma priekšspēle, sagatavojot ģenētisko augsni cilvēcisko atkritumu perspektīvām sociāli politiskajos procesos. Daļēji priekšspēle bija kopīga, daļēji atšķirīga abām Eiropas mentālās kartes daļām. Kopīgais bija aristokrātijas iznīcināšana fiziskā veidā un politiskā veidā, kā tas bija Rietumeiropā t.s. buržuāzisko revolūciju rezultātā. Austrumeiropā aristokrātiju centās fiziski iznīcināt tajās zemēs, kurās tā bija vēsturiski izveidojusies.

   Atšķirīgais ir saistīts ar tautu vispārējo attīstību – civilizētības un kultūras attīstību. Rietumeiropā tautu vispārējā attīstība bija ilgusi gadu tūkstošiem. Austrumeiropas tautas pa lielākajai daļai ir jaunas tautas. Tās pieņēma kristietību apmēram 1000 gadus vēlāk nekā rietumeiropieši. Jauno tautu morālā un intelektuālā kapacitāte nevar būt tāda, kāda tā var būt senām tautām, ģenerējot plašu un dziļu inteliģences un intelektuāļu slāni, kas vienmēr ir attiecīgās tautas morālais un intelektuālais garants.

   Latviešu tauta izrādījās ļoti piemērota gan ģeopolitiskajai diktatūrai, gan „perestroikai”, spējot nodrošināt morālo un intelektuālo atbalstu, kā arī kadru neizsmeļamu kontingentu gan amerikāņiem, gan krievu komunistu odiozajai elitei. Latviešu vispārējās attīstības līmenis izrādījās adekvāts abiem procesiem. Valsts politiskā neatkarība un nacionālā suverenitāte, godīgums un taisnīgums, tiesiskums un cilvēciskums latviešiem izrādījās tukša skaņa. Noteikti tai latviešu daļai, kura sevi sauc par inteliģenci. Toties tukša skaņa nav ZBS kaislībām. Zagšanas, Blēdību un Stulbuma kaislībām.