Stikla kalns. Kulturoloģiskās refleksijas
sestdiena, 2020. gada 9. maijs
Pēcvārds
Blogu pārtraucu rakstīt 2020.gada 9.maijā, kad izveidoju jaunu blogu "POSTCIVILIZĀCIJAS DIENASGRĀMATA".
otrdiena, 2020. gada 5. maijs
Fatālais paradokss
2020.gadā pandēmijas laikā aktuāla ir vakcionēšanas-čipizācijas
politika, ko musina “baltās” rases zemcilvēki un kas atkal graujoši galvenokārt
skārs “balto” rasi – savējos! Visjaunāko laiku eiropeīdu vēsturē ir fatāls
paradokss; respektīvi, kaut kas tāds, kas ir pretrunā ar ko vispārpieņemtu,
zināmu, neatbilst veselajam saprātam, ir neloģisks, taču reizē arī liktenīgs un
nenovēršams (fatāls). Fatālais paradokss, visticamākais, ir pats galvenais
spēks, kas “balto” cilvēku rasei nedeva iespēju pretoties transcendentālajai kosmoloģiskajai
enerģijai, kas ietekmē demogrāfisko pāreju (1960-2050). Turklāt šis spēks bija
paredzēts citām rasēm, bet nevis “baltajai” rasei. Faktiski tā izveidojās, ka
savējie izraka bedri savējiem. Kā labi zināms, demogrāfiskās pārejas laikā
eiropeīdi izmirst un noveco. Taču šim procesam varēja pretoties, izvēloties
produktīvu stratēģiju attieksmē pret bērnu dzemdēšanu un šo stratēģiju
realizējot dzīvē. Taču eiropeīdi tās “elites” vadībā izvēlējās citu ceļu, kas
principā ir atzīstams par dziļi paradoksālu ceļu. Šis ceļš funkcionē liktenīgi
un nenovēršami. Runa ir par “pasaules valdnieku” (piem., D. Rokfellera, Sorosa,
Geitsa u.c.) rūpēm par cilvēci, kas intensīvi sākās pēc II Pasaules kara un
pirmo organizatorisko formu ieguva Romas kluba veidā. Romas klubu izveidoja 1968. gadā. Kluba uzdevums
ir veikt planetāra mēroga analītisko darbu, izvērtējot stāvokli ekonomikā,
ekoloģijā, demogrāfijā. Galvenais analītiskais mērķis ir noteikt cilvēces nākotnes
perspektīvas. Jau pašā sākumā dominēja velme panākt iedzīvotāju skaita
samazināšanos uz planētas, ierobežojot dzimstību. 60.gados demogrāfiskā pāreja
jau bija uzņēmusi straujus apgriezienus. Āfrikā u.c. bija konstatējams
nenormāls dzimstības kāpums. Tika izstrādāti un realizēti dažādi projekti
dzimstības mazināšanai. Taču “pasaules valdnieku” darbība kopumā izvērtās
fatālā paradoksā, jo visa kņada ap nepieciešamību ierobežot planētas
iedzīvotāju skaitu galvenokārt visefektīvāk (graujošāk!) atsaucās uz
“baltajiem” cilvēkiem, kuru dzimstības līmenis strauji samazinājās. Bet tas vēl
nav viss! Fatālajā paradoksā ietilpst ne tikai eiropeīdiem nelabvēlīgā
demogrāfiskā politika, bet ietilpst arī tādi pazīstami graujoši fenomeni kā
postmodernisms, neoliberālisms, homoseksuālisma legalizācija, t.s. genderisms,
kas arī graujoši atsaucas uz “baltās” rases dzimstību un morāli psiholoģisko
stāvokli. Minētos graujošos fenomenus arī radīja, veicināja un finansēja
“pasaules valdnieki”.
pirmdiena, 2020. gada 4. maijs
Konceptuālās pamattēzes
1. Cilvēka, kultūras, civilizācijas esamības pamatfaktors
ir demogrāfiskais faktors – viss ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita. Valsts ar
328,2 miljoniem iedzīvotājiem vai valsts ar 144,5 miljoniem iedzīvotājiem nevar
spēkoties ar valsti, kuras iedzīvotāju skaits ir 1,5 miljardi un kuras strādīgo,
saprātīgo nāciju pārvalda izcili konstruktīva un nacionāli patriotiska elite.
2. Pandēmijā/epidēmijā “Covid-19”
visspecifiskākais, visbūtiskākais, arī savā ziņā visnegaidītākais ir cilvēku
iracionālisms, bezprāts, veselā saprāta deficīts, neapdomīga atsacīšanās no
elementārām cilvēka tiesībām; Prof. Dr. Sucharit Bhakdi šokējošā vāciešu
atsacīšanās no demokrātijas, konstitucionālajām tiesībām un aklā pakļaušanās
valdības nekompetentajai un kaitīgajai rīcībai pandēmijas laikā.
3. Pēc pandēmijas nesāksies jauna dzīve uz planētas, ko
daudzi uzsver nākotnes prognozēs. Pēc pandēmijas cilvēku iracionālisms, bezprāts,
veselā saprāta deficīts padziļināsies un iegūs vēl odiozāku raksturu. Vienīgi
pēc pandēmijas cilvēku psihiskā nelīdzsvarotība var izraisīt dažādus ekscesus –
brutālu nesavaldību, dažādas uzvedības un darbības galējības, sabiedriskās
kārtības traucēšanu, bruņotus uzbrukumus, nemierus, teroristiskus aktus. Tas
viss ir iespējams tādēļ, ka pēc pandēmijas cilvēki nespēs normāli sakārtot savu
saimniecisko darbību, būs milzīga ekonomiskā krīze, būs augsts bezdarba
līmenis, ienākumu samazināšanās milzīgām iedzīvotāju masām. Ekscesus var
izraisīt arī pretošanās jaunā tipa (totālas digitālas kontroles,
vakcinācijas-čipizācijas) koncentrācijas nometnei, kurā ļaužu masas nonāca
pandēmijas laikā. Ekscesu iemesls varēs būt arī attālinātās izglītības un
attālinātā darba simulācija.
4. Dzīve uz planētas normalizēsies/stabilizēsies tikai pēc
demogrāfiskās pārejas (1960-2050), kad
vairs nedominēs ne augsta dzimstība, ne augsta mirstība un būs morāli
psiholoģiski izkristalizējies tas cilvēciskais tips, kas būs piemērots dzīvei
jaunajos demogrāfiskajos apstākļos, kad planētas iedzīvotāju skaits būs 10-12
miljardi.
ceturtdiena, 2020. gada 30. aprīlis
Mākslas pīlāra nevajadzība postcivilizācijā
Jauna tipa
civilizācijas veidošanās Rietumu civilizācijā tika satraucoši saskatīta jau pirms
laba laika. No XX gs. 70.gadiem sākās tādas parādības un tendences, kurām
nebija nekāda idejiskā sakara ar līdzšinējo Rietumu civilizāciju. Spilgtākais
piemērs ir postmodernisms, kas skaidri un gaiši deklarē iepriekšējā kultūras
mantojuma nevajadzību, jau pašā sakumā ieviesa un popularizēja pilnīgi unikālus
garīgās darbības risinājumus, kuriem nebija nekā kopēja ar agrāko filosofiju,
mākslu, estētiku, humanitārajām un sociālajām zināšanām.
Pandēmija
negaidīti (sociuma masām un lielā mērā arī globālo sociālo procesu analītikai,
bet nevis cilvēces dažādu nākotnes paradigmu scenāriju autoriem “pasaules
valdnieku” uzdevumā) kļuva apliecinājums civilizācijas totālas transformācijas
nenovēršamībai. Pandēmija apliecina, ka cilvēces milzīga daļa un ne tikai
Rietumu zemju iedzīvotāji ir potenciāli gatava akceptēt pilnīgi jaunas kultūras
formas, dzīvi jauna tipa civilizācijā, kurai faktiski neder jēdziens
“civilizācija” un piemērotāks ir jaunvārds “postcivilizācija”.
Ar jēdzienu “civilizācija” apzīmē augstu
sabiedrību, tās garīgās un materiālās attīstības augstu pakāpi, kā arī
materiālās vērtības, sadzīves apstākļus, kas tapuši augstā sabiedrības garīgās
un materiālās kultūras attīstības pakāpē. Savukārt jēdziens “civilizēt” apzīmē
procesu, ļaudis izvedot no mežonības vai barbarisma. Tāpat apzīmē procesu, kad
kādu tautu tuvina augstāk attīstītu tautu kultūras līmenim un tādējādi padara
vairāk civilizētu. Tas, kas ir vērojams no XX gs.70. gadiem, neliecina par
civilizēšanas procesu. Nekādā gadījumā neliecina par velmi sasniegt kultūras
augstāku līmeni. Liecina vienīgi par civilizācijas degradāciju un deģenerāciju.
Patiesībā civilizācijas vietā rodas ontoloģiski izteikta un idejiski
nepārprotama postcivilizācija.
Postcivilizācijā nebūs vajadzīga māksla, kas
vienmēr ir bijusi viens no galvenajiem civilizācijas pīlāriem. Precīzāk jāsaka:
postcivilizācijai nebūs vajadzīga māksla tās klasiskajā ontoloģiskajā izpausmē,
kad galvenā kategorija ir “skaistais”. Postcivilizācijā cilvēki (jeb “cilvēki
2.0”/”postcilvēki”) eksistēs bez skaistā kā vitāli svarīgas un dvēseliski
smalkas enerģijas avotu. Rietumu civilizācijā māksla bija spējīga ne tikai
garīgi bagātināt cilvēkus, bet arī bija spējīga saglabāt valsti, kā arī sagraut
valsti, kā tas bija ar “sociālistiskā reālisma” mākslu Padomju Savienībā un “rases ideālam” atbilstošo mākslu nacistiskajā Vācijā.
Postmodernisma uzvara Rietumu civilizācijā ir kļuvusi apķēzīšanas estētikas
uzvara. Šo estētiku māca skolās, praktiski realizē mākslas akadēmijās un
turpmākajā dzīvē, kad ir sastopamas tikai “akcijas”, “instalācijas”,
“performances”, “hepeningi”. Postmodernisms izskauž valsts, sabiedrības,
inteliģences atbildību par sociuma estētisko seju. Rietumu civilizācijas
lepnums klasiskā māksla un tradicionālā estētika jau lielā mērā ir izmesta no
jaunatnes izglītības programmām un estētiskās audzināšanas vispārējā izglītībā.
Pandēmijas laikā
populāra ir atziņa, ka dzīve pēc pandēmijas būs citādāka nekā dzīve pirms
pandēmijas. Tā ir taisnība. Pēc pandēmijas postcivilizācijas formāti
nostiprināsies un iegūs jaunu elpu. Civilizācijas vietā turpinās progresēt
postcivilizācija. Par to visskaudrāk liecina ne tikai “baltās” rases, bet arī
citu rasu destruktīvais garīgais līmenis. Tas ir tik melns līmenis, ka vairs
nav atgriežams līdzšinējā izskatā. Un nav nekāda spēka, kas gribētu kaut ko
saglābt. Arī paši cilvēki to nevar izdarīt, jo cilvēku lielākā daļa ir
apmierināta ar savas sejas jauno krāsu. Pandēmijas satelītus histēriju, paniku,
ekonomikas sabrukumu, mediju melus, politiķu nelietības, valdību absurdos
lēmumus, veselo cilvēku izolāciju un pašizolāciju atbalsta tautu masas.
svētdiena, 2020. gada 26. aprīlis
Jaunā līdera apoloģētika
v Svešvārdam “apoloģētika”
ir slikta pieskaņa. Šo svešvārdu attiecina uz neobjektīvu slavināšanu. Apoloģēti
ar savu apoloģētiku tiecas lišķīgi izpatikt, bet nevis objektīvi raksturot. Svešvārdu
“apoloģētika” nākas lietot tāpēc, ka ne visai patīk tas, kas ir noticis un ko
vēl negribas akceptēt kā objektīvu rezultātu. Varbūt noticis ir kaut kas labs.
To redzēsim nākotnē. Taču pagaidām vēl negribas pret notikušo izturēties kā
pret kaut ko vēsturiski pozitīvu.
v Un noticis ir, lūk,
kas. Pandēmijas laikā uz cilvēces vēsturiskās skatuves mainās planetārais
līderis, planetārais valdnieks. Pandēmija, koronavīruss (un tas nekas, ka šis
vīruss pamatā ir veterinārijas problēma) noteikti ir simbols vēsturiskam
procesam: līdzšinējā planētas līdera ASV vietā planētas līderis kļūst Ķīna. Zemes
jaunais līderis ir Ķīna. Tā ir cita rase, tā ir cita kultūra, tā ir cita civilizācija.
Un tas mums var ne visai patikt. Nav pārliecības par eiropeīdu iederību šajā
svešajā organismā. Tāpēc ir svešvārds “apoloģētika”, attiecīgi semantiski
apliecinot mūsu šaubas, neuzticību un pat bezcerību, fatālu bībelisko nolemtību.
v Ķīna ir kļuvusi
tehnoloģiskais līderis, ekonomiskais līderis, kiberuzraudzības līderis, digitalizācijas
līderis. Kā raksta gudrs zinātājs, Rietumos nabagiem ēdienu pienes brīvprātīgie,
Ķīnā to dara roboti; Rietumos elektroniskās atļaujas metro pārbauda policisti,
Ķīnā to dara droni. Epidēmija Ķīnā politiski konsolidēja tautu; epidēmija
Rietumos izraisīja paniku politiskajā apziņā. Rietumos civilizētības kārta
izrādījās plāna, un tā sedz tukšumu; Ķīnā civilizētības kārta ir ļoti izturīga,
un tā sedz stabilu garīgumu.
v Rietumu civilizācijas
pamatā ir mīts par esamību; ķīniešu civilizācijas pamatā ir mīts par likteni;
esamību var apmānīt, viltot, melīgi interpretēt; likteni nevar apmānīt, viltot,
melīgi interpretēt.
v Rietumos prece ir
nauda – virtuāla izpausme, realitātes simulakrs, finansu burbuļu avots; Ķīnā
prece ir prece – reāli izstrādājumi; Rietumi tirgo simulakrus, Ķīna tirgo
preces.
v Rietumos kapitālisms
ir biržās; Ķīnā ir reāls kapitālisms rūpnīcu cehos.
v Rietumos tagad valda
buržuāziskās muļķības ģēniji; Ķīnā valda nacionālā elite.
sestdiena, 2020. gada 25. aprīlis
Analītiskās nianses (2)
§
Saules aktivitātes izmaiņas – epidēmiju,
revolūciju, karu, nemieru laiks. 2020.gadā sākās kārtējais periods Saules
aktivitātes jomā.
§
Dabā stihiski katastrofiskas parādības
sakrīt ar epidēmisko slimību progresēšanu. Infekciju slimību etiloģijai (mācībai
par slimību cēloņiem) nākas ņemt vērā kosmisko ietekmi, šīs ietekmes mehānismu.
§
No epidēmijām mēris ir radoši
vispopulārākais. Sastopama mēra filosofija un poētika ar saviem sižetiem,
tēliem, simboliem, konceptiem, vērtībām, domas pavērsieniem, kā arī rekursīviem
psihosomātiskajiem sindroniem civilizācijas straujākas vibrācijas laikā,
izvairoties tikties ar patiesi svarīgām metafiziskām nostādnēm.
§
Iespējama pandēmijas metafizika.
§
Danse Macabre – radās mēra laikā
1518.gadā Strasburgā; nāves deja/jocīga slimība – cilvēks dejo stundām, pat
dienām ilgi, kamēr sabrūk bez dzīvības pazīmēm. Paracelzs apraksta, ka tā bija
jau Erfurtē 1237.g. un Ahenā 1417.g. Vizuāli simboliskais noformējums: dejo
nāve sievietes izskatā. Skat. Hansa Holbeina zīmējumus, E.Po, Bodlēra daiļradi.
§
Metakognitīvie virzieni: zināšanas par
zināšanām, domāšana par domāšanu, apziņa par apziņu.
§
Daunninga-Krīgera efekts: cilvēki ar zemu kvalifikāciju pieņem kroplus
lēmumus un paši nav spējīgi to saprast, taču tajā pašā laikā pārspīlē savu
kompetenci.
§
Pandēmija kļūs digitālais solis uz
gaišāku nākotni. Cilvēku dzīves vide kļūs visu sfēru
digitalizācija/ciparizācija ar ciparu kodiem, ciparu elektroniskajiem
signāliem; tiks likvidēta tradicionālā masu izglītība, tās vietā būs distances
izglītība. Īsta izglītība tās senajās un auglīgajās formās būs tikai
izredzētajiem, par naudu. Sociuma masas tiks izglītotas digitalizēti
virspusēji.
§
Morāle funkcionē kā sociālās dzīves
pamatnoteikumu kodekss. Morāle ir atvasinājums no latīņu valodas. Šo vārdu esot
ieviesis Cicerons. Cilvēks, tiekoties ar dzīves izpausmēm, savā domāšanā visu
apstrādā ar noteiktiem algoritmiem, arī morāliem algoritmiem, kas radušies
cilvēka garīgajā evolūcijā. Algoritms pats par sevi ir priekšraksts uzdevumu
veikšanai.
§
Eiropā jau labu laiku (no XIX gs. otrās
puses) eksistē t.s. Vācijas jautājums. Pēc Vācijas apvienošanās 1871.g.
eiropiešu ieskatā radās pārāk liela, bagāta, varena, kaujinieciska, strādīga
valsts. Pēc II Pasaules kara NATO tika dibināta ar mērķi 1) nepielaist krievus,
2) neatlaist mājās no Eiropas amerikāņu armiju, 3) pieskatīt vāciešus; (“kanclerlīgums”
esot spēkā līdz 2099.gadam).
§
Eiropa pati nav spējīga apvienoties;
Eiropu apvienoja amerikāņi, lai būtu vieglāk eiropiešus pārvaldīt.
§
Vāciešu mentalitātes radikālu
transformāciju pēc zaudējuma II Pasaules karā veica paši vācieši, kļūstot par
liberālāko un miermīlīgāko tautu uz Zemes. To apliecina migrantu iepludināšana
Vācijā
§
Nacisma tēvs nav Hitlers, vācieši.
Nacisma tēvs ir anglis H.S.Čemberlens. Nacisma dzimtene ir Anglija. Nacisms ir
inkluzīva koncepcija, sevī iekļaujot cilvēku fiziskās īpašības, morālo
stabilitāti, sociālo principu spēku, cilvēcisko tipu klasifikāciju. Vai nacims
ir anomālija? Atbilde uz šo jautājumu ir svarīga. Vēl aktuāls ir jautājums “Vai
nacisms var būt dzīves kvintesence?”.
§
Kas ir slavenais ideāls – american dream?
Tā ir masu kultūra, masu kultūras vērtības, masu apziņas prioritāte, ikdienišķās
filosofijas kults, karjeras, biznesa panākumi kā cilvēka vērtības galvenais
kritērijs.
Tagadnes elementi (14)
·
Mūžam
aktuālais Ļeņins: “Formāli pareizi, taču būtībā ņirgāšanās”.
·
Latvijā
2017.gadā miruši 28 820 cilvēki.
·
No
portāla “lvportals.lv” 2019.gada 5.novembrī: ik gadus Latvijā gripu pārslimo
10%;
2018.g. gribas vīrusa dēļ mira 86 cilvēki (0% no
iedzīvotāju kopskaita).
·
No “tvnet”
2020.gada 17.aprīlī: “Vienlaikus 2020.gada pirmajos trijos mēnešos reģistrēti
7216 mirušie, kas ir par 6,8% jeb 523 mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā
periodā. Tostarp martā reģistrēti 2408 mirušie, kas ir par 5,2% jeb 120 vairāk
nekā pagājušā gada martā. Tādējādi šogad pirmajos trijos mēnešos
reģistrēto mirušo skaits par 2892 pārsniedza dzimušo skaitu, tostarp martā
reģistrēto mirušo skaits par 990 pārsniedza dzimušo skaitu.”
·
2020.gada 25.aprīlī medijos tika ziņots,
ka slavenais vīruss “SARS-CoV-2” ir Latvijā kapā iedzinis 12 cilvēkus, kaut gan
lielākā daļa varbūt nomira no citas slimības.
·
Ķīna ārkārtējo stāvokli izsludināja
31.janvārī. 20.martā ārkārtējais stāvoklis bija izsludināts Itālijā, Austrijā,
Ungārijā, Čehijā, Latvijā, Igaunijā, Bulgārijā, Spānijā, Rumānijā, Slovākijā,
Serbijā, Portugālē, Kazahstanā, Livānā, Austrālijā, Haiti.
·
Tramps februārī teica, ka ASV nebūs
epidēmijas. Pēc tam Tramps teica, ka ASV mirs 150-240 tūkstoši. Drīz sekoja
jauna Trampa prognoze par mirstību – 25-30 tūkstoši; 18.aprīlī Tramps saka, ka
mirs 60-65 tūkstoši.
·
Cilvēka temperatūra 37,3- 37,5 grādi nav
nozīmīgs faktors “Covid-19” diagnosticēšanā.
·
2020.gada 28.III ASV divas juridiskās firmas
iesūdzēja Ķīnu par informācijas slēpšanu, pieprasot kompensāciju 20 triljonus
dolāru; firmas “Lucus-Copmton” un “Berman Law Group”.
·
Pandēmijai mirstības aprēķināšanas
modeļi ir kopš 1766.gada; matemātiskie modeļi epidemoloģijā no XX gs.
80.-90.gadiem; Kermaka-Makkendrika epidemoloģiskais matemātiskais modelis no
1927.gada.
·
Prof. A.Kļosovs: slavenais vīruss ir
viena 10 000 daļa no milimetra; koronavīrusiem ir atšifrēti vairāk kā 3000
genomi; ASV pirmais vīruss tika konstatēts Vašingtonas štatā; tas bija “Ķīnas
vīruss”; Vīruss Ķīna ir pazīstams jau apm. 30 gadus, tas ir saistīts ar
lidojošajām pelēm. ASV austrumu krastā konstatēto vīrusu izcelsme bija
Rietumeiropas zemes – Itālija, Francija, Spānija.
·
SPID 40 gadu laikā iznīcināja 32
miljonus.
·
Itālijā 2020.gada 6 nedēļās t.s. sezonas
gripas laikā 217 mirušo dienā.
Abonēt:
Ziņas (Atom)