Likumsakarības

   Kultūra nestāv uz vietas. Kultūra ir dinamiska sistēma. To saprot katrs cilvēks, jo nepārtraukti tiekas ar savas dzīves izmaiņām, ārējo faktoru nemitīgo ietekmi uz savu dzīvi. Šie ārējie faktori nemitīgi mainās.

   Var uzskatīt, ka vēsturisko izmaiņu laikā kultūrā pieaug strukturālā un funkcionālā komplicētība. Kā sakām, kultūra progresē, jo komplicētības pieaugums mums asociējās ar progresu. Kultūras struktūrā ienāk jauni komplicētāki artefakti. Starp kultūras artefaktiem rodas arvien izteiktākas strukturālās sakarības, organizējot artefaktu funkcijas.

   Var uzskatīt, ka kultūras vēsturiskajā mainībā ir saskatāmas noteiktas likumsakarības. Vēsturiskā mainība vienmēr notiek noteiktos pamatvirzienos, kurus var saukt par likumsakarībām.

   Likumsakarību konstatācija ir zinātnes sfēra un ietilpst zinātnieku kompetencē. Likumsakarību konstatācija var notikt noteiktas analītiskās darbības rezultātā, apkopojot un kristalizējot kultūras vēsturisko pieredzi. Ikdienas dzīvē likumsakarības var palīdzēt risināt daudzus jautājumus. Ja mēs zinām kultūras attīstības likumsakarības, tad mums ir iespējams prognozēt nākotni, prognozēt savas izredzes vēsturiskajā perspektīvā u.tml.

   Zinātniskā doma var fiksēt dažādas kultūras vēsturiskās mainības likumsakarības. Piemēram, šādas likumsakarības.

   1) Pieaug cilvēku darbības specializācija. XIX gs. beigās par šo likumsakarību rakstīja E.Dirkheims. Viņa ieskatā galvenā loma ir tehnoloģijas specializācijas pieaugumam, kam cilvēki ir spiesti piemēroties. Jautājums ir atklāts. Kas ir primārais? Tehnoloģija jeb cilvēku tieksme specializēties, jeb tieksme radīt specializētu tehnoloģiju? Iespējams, primārā ir demogrāfija: lai visus nodrošinātu, optimālākais veids ir ražošanas specializācija.

   2) Kultūras izmaiņu ātrums ir atkarīgs no kultūras savdabības: jo niecīgāka savdabība, jo izmaiņu temps ir straujāks. Savdabības akcentēšana izraisa pretestību kultūras izmaiņām, – kultūras dinamika nav strauja.

   3) Kultūras attīstība ir vienota ar personības brīvību attiecīgajā kultūrā. Tātad vienota ar sociālās brīvības parametriem dotajā kultūrā. Jo sarežģītāka ir sociālā struktūra, jo mazāka kontrole pār cilvēkiem.