Sākums

   Antropoloģijā jēdzienu „kultūra” kā tehnisku terminu ieviesa Edward Tylor – antropoloģijas pamatlicējs, slavenās grāmatas „Pirmatnējā kultūra” (1871) autors. Viņš sevi uzskatīja par etnogrāfu.

   XIX gs. divas grāmatas sarakstīja Gustav Klemn (1802-1867). Abu grāmatu nosaukumā ir vārds „kultūra”.

   Pirmo koncepciju par kultūru kā uzvedību izstrādāja A.R.Radcliffe-Brown. Viņš interesējās par kultūru kā abstrakciju, kultūru kā sociālie signāli, kultūru kā psihiskās aizsardzības mehānismu, kultūru kā uzvedības abstrakciju.

   Vilhelms Ostvalds 1909.gadā pirmais ierunājās par jaunas zinātnes – kulturoloģijas – nepieciešamību. Viņš kultūru uzskatīja kā faktoru kopumu, kas kalpo sociālajam progresam, cilvēka un sabiedrības pilnveidošanai. Viņa ieskatā kultūra aptver cilvēka specifiskās īpašības, atšķirot Homo sapiens no citām dzīvajām būtnēm.

   XX gs. pret kultūru kā sistēmu izturējās Benedict Ruth, Herbert Spencer, L.A.White, Robert H.Lowie.

   L.A.White apcere „The Science of Culture” ir radikāls pagrieza punkts kultūras modernajā izpratnē. Viņam kultūra ir dinamiska pašorganizācijas interaktīva iekšēji vienota sistēma, kurai nav bioloģiskā iedaba. Kultūra ir Homo sapiens bioloģiskās esamības uzturētājs. Tātad: palīdz cilvēkam kā bioloģiskai būtnei dzīvot.

   XX gs. otrajā pusē Rietumos liela loma bija Clifford Geertz uzskatiem. Viņam kultūra ir zīmju sistēma; kultūras zīmes rada cilvēks un lasa pats cilvēks; zīmju analīze ir cilvēka darbības analīze un cilvēka uztveres analīze.