Atskaites kritēriji

Atskaites kritēriji kultūrai var būt citas kultūras kritēriji. Mēdz būt vēsturiskie apstākļi, kad attiecīgā kultūra attīstās saskaņā ar citas kultūras attīstības kritērijiem. Dotajos vēsturiskajos apstākļos attiecīgā kultūra nevadās no saviem kritērijiem, bet tai nākas vadīties no citas kultūras kritērijiem. Uz latviešu kultūru tas attiecās pilnā mērā. Ilgu laiku latviešu kultūras virzību nosacīja vācu kultūra. Vācu kultūras kritēriji bija arī latviešu kultūras kritēriji. Latviešu tautas vēsturē ir arī tāds posms, kad līdzās vācu kultūras kritērijiem funkcionēja arī krievu kultūras kritēriji vai tikai funkcionēja krievu kultūras kritēriji. Piemēram, tā tas bija padomju laikā. Tāpēc latviešu kultūra padomju laikā nesagādāja tādus pārsteigumus, kādus tagad sagādā pēcpadomju laikā. Padomju laikā latviešu darbības, uzvedības un komunikācijas atskaites kritēriji bija krievu kultūras kritēriji. Tā teikt, Maskavas paraugs bija jāņem vērā arī Rīgai. Savukārt Maskavas paraugs balstījās uz cilvēces klasisko kultūras mantojumu, ko nespēja izkropļot pastāvošā ideoloģija. Tagad ir saprotams, ka tāda kārtība nāca tikai par labu latviešu kultūrai gan „vācu laikos”, gan „krievu laikos”. Latviešu kultūra attīstījās bez tā primitīvisma, šarlatānisma, pseidointelektuālisma, pseidozinātniskuma, idiotisma, iracionalitātes, perversijām, kas dominē pēcpadomju laikā, kad latvieši vadās no saviem kritērijiem. Protams, tagad latviešu kultūru lielā mērā atkal nosaka citu kultūru kritēriji. Šoreiz – Rietumeiropas, ASV kultūras kritēriji. Tas nebūtu slikti, ja Rietumu kultūras tagad nepārdzīvotu pagrimumu, degradāciju, deģenerāciju, pseidoliberālajam postmodernismam izraisot kultūru nonākšanu obskurācijas stadijā, kuras kritēriji nekādā ziņā nav cilvēciski pieņemami.