Sirdsapziņa attiecās uz emocionālo un tikumisko sfēru. Sirdsapziņa ir prāta
un jūtu apvienojums tikumības vārdā. Nav vienots viedoklis par sirdsapziņas
izcelsmi. Dominē divi viedokļi: 1) iedzimta īpašība un 2) kultūras (sociālās vides)
attīstīta īpašība. Sirdsapziņas prakse arī nav viendabīga. Sirdsapziņas
gradāciju un pielietojumu nosaka pats indivīds. Taču dziļa ietekme var būt attiecīgajā
sabiedrībā valdošajai attieksmei pret sirdsapziņu; sirdsapziņas autoritāte un
reputācija mēdz būt dažāda sociālajos kolektīvos. Sirdsapziņas prakse ir ļoti
pamatīgi atkarīga no sabiedrībā funkcionējošām struktūrām un nostādnēm, kuras
var ieinteresēt cilvēkus būt godīgiem un visu darīt saskaņā ar savu
sirdsapziņu. Šīs struktūras un nostādnes ne tikai stimulē satraukumu par
sirdsapziņas izmantošanu, bet arī atbalsta un kāpina šo satraukumu. Cilvēki
saprot, ka viņiem ir jārīkojās maksimāli saskaņā ar savu sirdsapziņu. Ja tas tā
nenotiks, tad sekos noteikts nosodījums. Dotās struktūras un nostādnes
tradicionāli veido valsts ideoloģija, panākot sabiedrības dzīvi saskaņā ar
sirdsapziņu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru