§
Finansu
kapitālisma galvenais personāžs ir gados jauni cilvēki, kuri nekautrējas
pievērsties finansu spekulācijām. Ne visus no viņiem var dēvēt par “self-made
man”. Daudzi ir parvēniji – iznireļi, cilvēki, kuri cēlušies no sabiedrības
zemākajiem slāņiem, iekļuvuši bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt.
§
Rietumos
ir izdotas grāmatas par talanta un augsti attīstīta prāta lomu mūsdienu
sabiedrībā. Grāmatās ir kopīgs secinājums: mūsdienu kapitālismā visu izšķir
apstākļu veiksmīga sakritība, tas, kurā valstī dzīvo, kādā ģimenē
dzimis; talantam un gudrībai nav izšķirošā loma karjerā, bagātību iegūšanā;
visu izšķir ārējie apstākļi.
§
Valsts
institūta degradācijas laikmetā un sociālās nevienlīdzības dinamikas apstākļos aktuāls
kļūst nacionālā sociālisma koncepts. Vienīgi nav saprotams, kā pārvarēt nacionālo
debilismu, kas noteikti ir viens no galvenajiem faktoriem mūsdienu nelaimēs.
§
Demokrātija
mūsdienās nekalpo sabiedrībai, bet kalpo tikai tās atsevišķiem slāņiem kā
ideoloģiskais sargs; demokrātija tāpēc tiek pasniegta kā mediju šovs, lai
sabiedrības masas pārliecinātu par demokrātijas esamību.
§
Mūsdienās
degradējas ne tikai demokrātijas koncepts, bet arī liberālisma koncepts, tā
vietā rodoties liberālisma simulakram – neoliberālismam. Liberālisms ir kļuvis
kā ekspluatācijas viltīga ideoloģija. Vairs nefunkcionē liberālisma vēsturiski
klasiskā politiskā doktrīna: vara kalpo cilvēkiem, bet nevis cilvēki kalpo
varai; valsts nav Dievs – absolūts, augstākā vērtība, bet gan ir cilvēku radīts
instruments savas esamības organizēšanai un savu interešu realizācijai,
aizsardzībai; tautas griba stāv pāri varas gribai. Klasiskajā liberālismā
lielākās vērtības ir brīvība, prāts, racionālisms, sabiedrība kontrolē varu.
Neoliberālismā turpretī visos jautājumos figurē dubultie standarti. Morālais,
politiskais, ekonomiskais, sociālais duālisms ir neoliberālisma norma.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru