· Demogrāfiskās
pārejas rezultāts XXI gs. otrajā pusē var būt “krāsaino rasu” migrantu getoizācija
un varas iegūšana. Vispirms geto kļūs Eiropas pilsētu mikrorajoni (reāli tas
jau ir noticis demogrāfiskās pārejas (1960-2050) pirmajā pusē XX gs. beigās). Pēc
tam geto formātu iegūs galvaspilsētu piepilsētas (piem., Francijā, Zviedrijā tas
jau ir noticis). Tam sekos Eiropas galvaspilsētu nonākšana migrantu rokās un
beigu beigās Eiropas valstu nonākšana migrantu pārvaldījumā.
· Labi
ir zināms, ka “Āfrika” nav pieradusi strādāt. Tāpēc ir aktuāls jautājums, kas ceps
maizi migrantiem un viņu vietā strādās pēc tam, kad demogrāfiskās pārejas izraisītās
planetāri globālās migrācijas rezultātā Eiropa būs nonākusi “Āfrikas” pārvaldījumā.
Saprotams, visi “baltie” neizmirs, un tāpēc viņi var kļūt par “Āfrikas”
proletariātu, vergiem, dzimtcilvēkiem, vasaļiem, intelektuālajiem un
ekonomiskajiem kalpiem, sadzīves apkalpotājiem u.tml.
·
Pašlaik
kļūst labi redzams, ka t.s. sabiedriskā doma ir mākslīgi sintezēts specifisks
produkts, kolosāls simulakrs, pasaules mediju koncernu ideoloģiskā darba
rezultāts.
·
Rietumu
kultūrā vienmēr ir eksistējusi filosofisko zināšanu pāreja eksistenciālās
zināšanās - empīriski vajadzīgā jēgā, kad filosofiskās zināšanas nodrošina sociuma
eksistenci. Citiem vārdiem sakot, filosofija vienmēr kalpoja dzīves realitātei,
to idejiski spēcinot un nostiprinot. Tagad Rietumu kultūrā tas vairs nenotiek
tādā apjomā kā notika vēsturiski vēl
nesen (līdz XX gs. 70.gadiem). Tagad, dzīves reālajos procesos strauji pieaugot
profānu un debilu manifestāciju skaitam, filosofijas zināšanas nav vajadzīgas,
un sociuma liela daļa nemaz neprot izmantot filosofiskās zināšanas. Ne velti
paši filosofi tagad izsakās par filosofijas nāvi Rietumu kultūrā.
·
Visjaunākajā
laikā mentālās aksiomātikas statusu iegūst secinājumi par postcilvēku un postkultūras
rašanos, konjunktūras un konformisma reputācijas uzplaukumu, t.s. finansu
kapitālisma finansiālo parazītismu, ģeopolitisko personāžu un ģeopolitiskās
stratēģijas leģitimitāti, nacionālās valsts konceptuālo arhaismu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru