Prioritāte

   Par dabu mēs zinām nesalīdzināmi vairāk nekā paši par sevi. Dabaszinātņu attīstība ir grandioza. Taču sociālās un humanitārās zinātnes nevar lepoties ar zinātnisko rezultātu lielu apjomu. Tas ir pamatoti, jo cilvēkā (raksturā, darbībā, uzvedībā, komunikācijā) nebūt viss pakļaujas formalizētai analīzei. Tādas cilvēka esamības sfēras kā reliģija, māksla, morāle vispār nepakļaujas stingrai zinātniskajai izpētei. Var tikai interpretēt saskaņā ar interpretācijas autora zināšanām, viedokli, gaumi u.tml. Pie tam interpretācija pati par sevi pārvēršās par jaunu patstāvīgu radošo izpausmi, kā tas ir literatūrzinātnē, mākslas zinātnē. Piemēram, literatūras kritika un mākslas kritika ir patstāvīga jaunrades sfēra.

   Mēs zinām daudzus dabas likumus. Taču maz ir likumu par cilvēku sociālo organizāciju. Sociālo realitāti rada cilvēks, kas ir darbības subjekts, bet tāpēc viņš nevar pakļauties transindividuāliem likumiem – cilvēku sabiedrības evolūcijas likumiem. Cilvēka individualitāte neļauj pakļauties transindividuāliem likumiem.

Definīcijas

   Hofstede: Culture as the collective programming of the mind that distinguishes the members of one group or category of people from another.

   Kluckhoh: Culture in this sense includes values, systems of values are a core element of culture.

Vidusšķiras māksla

   Anglijā karalienes Viktorijas laikmetā radās pilsētas romāns. Tas bija domāts mājsaimniecēm laika kavēšanai. Tas tiek uzskatīts par masu literatūras pirmo žanru.

   ASV masu kultūras radīšana bija valsts politikas rezultāts, lai demokrātiskajā iekārtā izveidotu demokrātisku literatūru un mākslu, kas būtu demokrātiski pieejama visai sabiedrībai.

   Antīkā teātra gandrīz 1000 gadus ilgā vēsture apliecina vienu līmeni gan no autora ģenialitātes viedokļa (Eshils, Sofokls, Eiripīds), gan no skatītāju gaumes viedokļa.

   Aleksejs Losevs norādīja, ka grieķu mākslas uzplaukumam nav nekāds sakars ar demokratizāciju. Arī Aristoteļa aprakstītā „zelta vidusdaļa”, kura cienīja sadzīves komēdiju, nav apzināts mēģinājums tuvoties, pieskaņoties auditorijas gaumei (demokratizācija ASV variantā).

   „Zelta vidusdaļas” galvenais dzīves mērķis bija laimes sasniegšana. „Zelta vidusdaļas” pārstāvis netiecās pēc slavas un varonības. Tādai pieticīgai velmei atbilda jaunā mākslinieciskā forma – sadzīves komēdija. Tajā likteņa vietā valda nejaušība, noslēgumā iestājās vispārējā labklājība.

LTF(2)

   CIP centās traucēt PSRS dzīvi, bet ne tādā apjomā, lai sabruktu pasaules lielākā valsts. Valsti sagrāva savējie alkātīgie vadoņi, realizējot projektu „Zvezda”.

   1982.gada 12.XI Jurijs Andropovs kļuva PSKP ģenerālsekretārs.

   1987.gadā radās kooperatīvi, nauda sāka plūst no valsts kases uz privātajiem makiem.

   1988.gadā radās privātās bankas.

   Ekonomistus tirgus sociālismam gatavoja Starptautiskais sistēmisko pētījumu institūts Vīnē, ko radīja padomju valdība.

   PSRS sabrukuma rezultātā Krievija ieguva XVII gs.robežas.

   1987.gadā VDK uzraudzībā sākās t.s. nacionāli atbrīvošānās kustību darbība.

   1990.gada 7.februārī PSKP CK Plēnumā nolēma atteikties no partijas vadošās lomas, ieviest PSRS prezidenta amatu.

Kampēju tauta

Vienā Vācijas saitā atrodama šāda informācija par latviešu totālo nevērtību.

„2009. cipari. Kamēr vieniem lika savilkt jostas, tikmēr,ja rēķina absolūtajās summās, pirms 5-8 gadiem (tā saucamajos treknajos gados) alkatības pieauguma ziņā valsts amatpersonu — kā valsts uzņēmējsabiedrību un aģentūru(kuras arī rīkojas ar valsts līdzekļiem), tā arī iestāžu vadītāju — pirmais divdesmitnieks (tas ir tikai pirmais divdesmitnieks, bet vēl ir citi pēc tā divdesmitnieka), ņemot vērā 2007. gada amatpersonu deklarācijas, izskatījās šādi:

1. VAS «Latvijas Valsts meži» valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks: 2006. gada atalgojums — 61 622 lati, 2007. gada atalgojums — 104 863 lati, pieaugums — 43 241 lats.

 2. VAS «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons: 2006. gada atalgojums — 70 646 lati, 2007. gada atalgojums — 97 779 lati, pieaugums — 27 133 lati.

 3. VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes priekšsēdētājs Māris Kaijaks: 2006. gada atalgojums — 44 798 lati, 2007. gada atalgojums — 68 567 lati, pieaugums — 23 769 lati.

 4. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs: 2006. gada atalgojums — 96 486 lati, 2007. gada atalgojums — 120 008 lati, pieaugums — 23 522 lati.

 5. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva: 2006. gada atalgojums — 40 713 latu, 2007. gada atalgojums — 62 229 lati, pieaugums — 21 516 latu.

 6. VAS «Latvijas Valsts ceļi» valdes priekšsēdētājs Tālis Straume: 2006. gada atalgojums — 35 432 lati, 2007. gada atalgojums — 54 690 latu, pieaugums — 19 258 lati.

 7. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps(atstāj amatu): 2006. gada atalgojums — 69 628 lati, 2007. gada atalgojums — 86 095 lati, pieaugums — 16 467 lati.

 8. Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars: 2006. gada atalgojums — 25 610 latu, 2007. gada atalgojums — 40 405 lati, pieaugums — 14 795 lati.

 9. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Edvīns Karnītis: 2006. gada atalgojums — 38 244 lati, 2007. gada atalgojums — 51 956 lati, pieaugums — 13 712 lati.

 10. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs: 2006. gada atalgojums — 18 180 latu, 2007. gada atalgojums — 29 838 lati, pieaugums — 11 658 lati.

 11. LR ģenerālprokurors Jānis Maizītis: 2006. gada atalgojums — 27 281 lats, 2007. gada atalgojums — 38 032 lati, pieaugums — 10 751 lats.

 12. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns: 2006. gada atalgojums — 42 505 lati, 2007. gada atalgojums — 52 799 lati, pieaugums — 10 294 lati.

 13. SIA «Lattelecom» padomes priekšsēdētājs Gundars Strautmanis: 2006. gada atalgojums — 87 340 latu, 2007. gada atalgojums — 94 764 lati, pieaugums — 7424 lati.

 14. Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme: 2006. gada atalgojums — 27 246 lati(nenostrādāja pilnu gadu), 2007. gada atalgojums — 34 246 lati, pieaugums — 7000 latu.

 15. Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš: 2006. gada atalgojums — 35 196 lati, 2007. gada atalgojums — 40 031 lats, pieaugums — 4835 lati.

 16. SIA «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs(jau atlaists) Nils Melngailis: 2006. gada atalgojums — 158 955 lati, 2007. gada atalgojums — 162 842 lati, pieaugums — 3887 lati.

 17. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols: 2006. gada atalgojums — 25 291 lats, 2007. gada atalgojums — 28 536 lati, pieaugums — 3245 lati.

 18. Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Arturs Grants: 2006. gada atalgojums — 35 270 latu, 2007. gada atalgojums — 38 395 lati, pieaugums — 3125 lati.

 19. Valsts kontroliere Inguna Sudraba: 2006. gada atalgojums — 36 629 lati, 2007. gada atalgojums — 38 308 lati, pieaugums — 1679 lati.

 20. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns: 2006. gada atalgojums — 54 291 lats, 2007. gada atalgojums — 55 594 lati, pieaugums — 1303 lati”.