Konteksts

   Ukrainas notikumi noteikti ir planetāri globālo procesu sastāvdaļa. Ukrainas notikumu analīzē noteikti jāņem vērā planetāri globālais konteksts.

   Šajā kontekstā no vienas puses ietilpst tie procesi, kuri attiecās uz „balto” cilvēku likteni. No otras puses ietilpst tie procesi, kas attiecās uz citu rasu (civilizāciju) likteni. Praktiski tas nozīmē, ka centrā ir planetāri globālā demogrāfiskā pāreja un tas viss, kas ar to saistīts. Eiropeīdiem tā ir izmiršana, pirmsnāves agonija, planetārās iniciatīvas un kulturoloģiskā statusa zaudēšana. Citām rasēm tas ir demogrāfiskais kāpums, pasionaritātes pieaugums, planetārās iniciatīvas pārņemšana un kulturoloģiskā statusa iegūšana un nostiprināšana. Tādējādi „baltie” zaudē savu lomu uz planētas un strauji nonāk citu enerģisku rasu pakļautībā. Protams, citas rases joprojām turpina tradicionālo cīņu pret vesternizāciju un Rietumu civilizācijas kundzību, ko histēriski cenšas saglabāt „baltie”.

   Katrā ziņā nav aizmirstams, ka planetāri globālajiem procesiem piemīt milzīgi sakāpināta enerģija. Tā ir tāda tipa enerģija, kas izpaužās pārejas posmos, kad visi spēki tiek koncentrēti gan iepriekšējās dzīves kārtības saglabāšanai, gan jaunu dzīves apstākļu izveidošanai. Tā ir strukturāli ļoti pretrunīga enerģija, kurai piemīt gan milzīgas ambīcijas, gan īstas pašpārliecinātības trūkums, gan hipertrofēta pašaizsardzība, gan fanātiska velme realizēt jaunos dzīves uzdevumus. Tā nav enerģija, kas ir raksturīga laikmetiem, kad ir iestājusies zināma dzīves stabilitāte, kas var pat robežoties ar stagnāciju. Tā ir enerģija, kurai piemīt izteikta agresivitāte, iracionālisms, saprāta zaudēšana, aloģiskums uzvedībā un darbībā. Turklāt tas attiecas uz abām pusēm; tiem, kuri iet bojā un cenšas par katru cenu paildzināt savu eksistenci; arī tiem, kuri fanātiski vēlas radikāli optimizēt savu dzīvi saskaņā ar jaunajām vajadzībām.

   Ukrainas notikumi parāda, ka agresivitāte, iracionālisms, saprāta zaudēšana, aloģiskums uzvedībā un darbībā praktiski var prasīt arī lielus cilvēku upurus. Minētās īpašības transformējās ārprātīgā savstarpējā naidā, ārprātīgā cinismā, arprātīgās psihiskās reakcijās. Tas bija sastopams arī agrāk, kur bojāejošā un reti nelietīgā ASV izprovocēja asiņainus slaktiņus. Tikai agrāk tas galvenokārt notika citu civilizāciju zemēs. Ukraina ir „balto” zeme, un Ukrainā pamatā izpaužās „balto” iekšējās kaislības, kuras stimulē demogrāfiskā pāreja un tās sekas. Kaislības atklāj „balto” degradāciju: latviešu pagrimumu, ebreju pagrimumu, ukraiņu, krievu pagrimumu, arī citu Eiropas tautu pagrimumu, vairs nespējot objektīvi vērtēt savu dzīvi. Ukrainas notikumi atklāj, cik grandiozi eiropeīdu prātu ir aptumšojis rases kritiskais un bezcerīgais stāvoklis.

   Saprotams, šis stāvoklis lielā mērā ir arī pašu „balto” uzkurināts. Tas nav tik lielā mērā citu rasu uzkurināts. Pirmsnāves agonijā „baltie” paši sāk viens otru iznīcināt. „Balto” morālais un intelektuālais pagrimums jau ir tik grandiozs, ka par lielajiem cilvēku upuriem var teikt – „viņi paši to ir pelnījuši”.