Ukrainas notikumi noteikti ir
planetāri globālo procesu sastāvdaļa. Ukrainas notikumu analīzē noteikti jāņem
vērā planetāri globālais konteksts.
Šajā kontekstā no vienas puses
ietilpst tie procesi, kuri attiecās uz „balto” cilvēku likteni. No otras puses
ietilpst tie procesi, kas attiecās uz citu rasu (civilizāciju) likteni.
Praktiski tas nozīmē, ka centrā ir planetāri globālā demogrāfiskā pāreja un tas
viss, kas ar to saistīts. Eiropeīdiem tā ir izmiršana, pirmsnāves agonija,
planetārās iniciatīvas un kulturoloģiskā statusa zaudēšana. Citām rasēm tas ir
demogrāfiskais kāpums, pasionaritātes pieaugums, planetārās iniciatīvas
pārņemšana un kulturoloģiskā statusa iegūšana un nostiprināšana. Tādējādi
„baltie” zaudē savu lomu uz planētas un strauji nonāk citu enerģisku rasu
pakļautībā. Protams, citas rases joprojām turpina tradicionālo cīņu pret
vesternizāciju un Rietumu civilizācijas kundzību, ko histēriski cenšas saglabāt
„baltie”.
Katrā ziņā nav aizmirstams, ka planetāri
globālajiem procesiem piemīt milzīgi sakāpināta enerģija. Tā ir tāda tipa
enerģija, kas izpaužās pārejas posmos, kad visi spēki tiek koncentrēti gan
iepriekšējās dzīves kārtības saglabāšanai, gan jaunu dzīves apstākļu
izveidošanai. Tā ir strukturāli ļoti pretrunīga enerģija, kurai piemīt gan milzīgas
ambīcijas, gan īstas pašpārliecinātības trūkums, gan hipertrofēta
pašaizsardzība, gan fanātiska velme realizēt jaunos dzīves uzdevumus. Tā nav
enerģija, kas ir raksturīga laikmetiem, kad ir iestājusies zināma dzīves
stabilitāte, kas var pat robežoties ar stagnāciju. Tā ir enerģija, kurai piemīt
izteikta agresivitāte, iracionālisms, saprāta zaudēšana, aloģiskums uzvedībā un
darbībā. Turklāt tas attiecas uz abām pusēm; tiem, kuri iet bojā un cenšas par
katru cenu paildzināt savu eksistenci; arī tiem, kuri fanātiski vēlas radikāli
optimizēt savu dzīvi saskaņā ar jaunajām vajadzībām.
Ukrainas notikumi parāda, ka agresivitāte,
iracionālisms, saprāta zaudēšana, aloģiskums uzvedībā un darbībā praktiski var
prasīt arī lielus cilvēku upurus. Minētās īpašības transformējās ārprātīgā savstarpējā
naidā, ārprātīgā cinismā, arprātīgās psihiskās reakcijās. Tas bija sastopams
arī agrāk, kur bojāejošā un reti nelietīgā ASV izprovocēja asiņainus slaktiņus.
Tikai agrāk tas galvenokārt notika citu civilizāciju zemēs. Ukraina ir „balto”
zeme, un Ukrainā pamatā izpaužās „balto” iekšējās kaislības, kuras stimulē
demogrāfiskā pāreja un tās sekas. Kaislības atklāj „balto” degradāciju: latviešu
pagrimumu, ebreju pagrimumu, ukraiņu, krievu pagrimumu, arī citu Eiropas tautu
pagrimumu, vairs nespējot objektīvi vērtēt savu dzīvi. Ukrainas notikumi
atklāj, cik grandiozi eiropeīdu prātu ir aptumšojis rases kritiskais un
bezcerīgais stāvoklis.
Saprotams, šis stāvoklis lielā
mērā ir arī pašu „balto” uzkurināts. Tas nav tik lielā mērā citu rasu
uzkurināts. Pirmsnāves agonijā „baltie” paši sāk viens otru iznīcināt. „Balto”
morālais un intelektuālais pagrimums jau ir tik grandiozs, ka par lielajiem cilvēku
upuriem var teikt – „viņi paši to ir pelnījuši”.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru