Stereotipi

   Var konstatēt vismaz piecus galvenos stereotipus, kuri kavē refleksijas mehānismus, neļaujot apzināti organizēt savas attīstības procesus. Tie ir stereotipi, kurus cilvēks pats ir izdomājis un tādējādi pats ierobežo savu brīvību. Cilvēks nonāk stereotipu gūstā.

   Pirmais: cilvēks visam vainu meklē kauzāli – pagātnē un uzdodot jautājumu „Kāpēc?”. Tāpēc liekas, ka visi dzīves fenomeni tiecas no organizēta stāvokļa uz mazāk organizētu stāvokli.

   Otrais: priekšstats par zinātniski tehnisko revolūciju kā dabisku mehānismu cilvēces attīstībā.

   Trešais: priekšstats, ka patērēšanas sabiedrībai nav alternatīvas, un tas ir progresīvs sociālais modelis.

   Ceturtais: racionālisma dominēšana ekonomikā, politikā, militārajā un citā sfērā.

   Piektais: individuālisma dominēšana sociālajās attiecībās; indivīda tiesības tiek pārspīlētas, salīdzinot ar pienākumiem pret kolektīvu.

   Patiesībā vajadzētu valdīt teleoloģiskajai pieejai, kad uzdot jautājumu „Priekš kam?” un atbildi meklē nākotnes jēgā.