Aktieris

   Neoliberālisms ir lielisks aktieris. Neoliberālisms tēlo, ka tam neinteresē vara. Faktiski neoliberālisms bez varas sabrūk, jo priekšroku iegūst valsts sociāli patriotiskā darbība, kurā neoliberālisms tikai traucē. Ja neoliberālisti netiek pie varas, tad iestājās valsts sociālās attīstības laikmets, kā tas ir Krievijā no 2000.gada. Principā arī ASV pie varas nav neoliberālisti. ASV tikai tēlo neoliberālisma apoloģētus. Tas notiek ASV valsts interesēs, vēloties ekspluatēt visu pārējo planētu. Planēta nav dumja, un neoliberālisms ir spiests regulāri mainīt lomas savā izrādē. Kad vienu lomu atmasko un tā ir kompromitēta, tad tūlīt izvēlās citu lomu. Tāds liktenis ir tādām lomām kā „atvērta sabiedrība” (jāļauj savās mājās saimniekot arī citiem), „valsts-minimums” (valsts neiejaucās ekonomikā, sociālajā sfērā, valstij nav reāli sevi jāaizsargā, bet jāpaļauj „brīvai konkurencei”), „demokrātiskuma ieviešana” (neoliberālistiem nepakļāvīgas varas likvidēšana ar spēku), „tirgus dabiskā atlase” (sociāldarvinisma ideoloģija).