Hipotēze par kultūru ir šāda: mūsdienu zinātniskās domas attīstības
stadijā programmēšanas pamats būs nevis eksperimentālā jeb „stingrā” zinātne,
bet kultūra.
Kultūra kā ticējumu un normu, tradīciju un vērtību kopums nosaka
attīstības programmas – notikumu attīstības iespējamās trajektorijas. Lai
kultūrai piešķirtu šādu statusu, nepieciešams pārvarēt ekonomiskā, tehnoloģiskā
un cita veida determinismu. Faktiski determinisma fetišismu, pakļaujot domāšanu
t.s. objektīvajām likumsakarībām. Teiksim, velme visu izskaidrot no ekonomiskā
viedokļa joprojām ir ļoti populāra.
Mūsdienu fenomenoloģija māca, ka visas sabiedriskās sistēmas, institūti
un procesi ir atkarīgi no cilvēka. Tā ir daļēja patiesība. Reāli cilvēka
darbība, uzvedība un komunikācija fokusējās tajā grandiozajā kompleksā, ko sauc
par kultūru. Kultūra ir primārā. Visa ārējā pasaule uz cilvēku iedarbojās ar
kultūras starpniecību. Kultūra ģenerē vērtējumus, interpretāciju, izpratni,
zināšanas, izjūtas. Kultūra izkārto akcentus, jēgu, nozīmību, radot cilvēka
dzīvei visdažādākās programmas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru