Antropoloģiskā ģenētika

   Tāds nosaukums varētu būt jaunai zinātnei, par kuras nepieciešamību tagad izsakās daudzi speciālisti. Šajā jaunajā zinātnē vienīgais pētnieciskais objekts būtu cilvēks, un cilvēks atspoguļotos kā (1) dabiskās izlases produkts un (2) kultūras autors, un viņa sugas radītās kultūras determinētības izbaudītājs. Kultūra palīdz pārvarēt dabisko izlasi, regulē dabisko izlasi. Pateicoties kultūrai, cilvēks nav atkarīgs tikai no dabiskās izlases. Darvinisma pamatā ir bioloģiskais faktors – dabiskā izlase. Taču cilvēka pastāvēšanas vēsturē notiek bioloģiskās adaptācijas nomaiņa ar kultūras adaptāciju. Cilvēka likteni nosaka divas informācijas plūsmas: 1) gēni, genoms – gēnu kopums ir informācijas kopums: matu krāsa, acu krāsa, ādas krāsa, deguna forma, ausu forma; to visu mantojam no senčiem ģenētiski; 2) kultūras informācija: valoda; neviens nepiedzimst ar valodas prasmi; valodu mācās no apkārtējiem cilvēkiem – kultūras.