Sociālais darvinisms un jauna tipa genocīds

   Var droši teikt, ka XXI gadsimtā viena no lielākajām sociālajām nelaimēm ir sociālā darvinisma nostiprināšanās. Sociālais darvinisms kļūst par jauna tipa genocīda ideoloģiju. Kompozīcijā ar demogrāfiskās pārejas „balto” cilvēku šausmīgo likteni sociālais darvinisms iegūst ārprātīgu auru. Taču jaunā tipa genocīda rašanās nav nekāds pārsteigums. Tas ir loģisks process. Samazinoties „balto” populācijai, automātiski palielinās konkurence starp „baltajiem” cilvēkiem. Tā nav ekonomiskā, saimnieciskās darbības vai kāda cita pragmātiskā rakstura konkurence. Tā ir eksistenciāla konkurence – velme izdzīvot populācijas vispārējās izmiršanas apstākļos. Jaunā tipa genocīda ideoloģijā primārā ir antropoloģiskā motivācija, tautā vienu daļu uzskatot par nevērtīgu daļu. Tā agrāk nebija. Agrāk tauta karoja pret citu tautu, to uzskatot par nevērtīgu. Vācieši par nevērtīgiem uzskatīja ebrejus, čigānus, krievus, latviešus. Nevērtības ideja attiecās uz visu tautu. Turklāt nevis uz savu tautu, bet citu tautu. Jaunā tipa genocīdā nevērtības ideja attiecās uz savu tautu; proti, savas tautas kādu daļu.