Tagad ir
noskaidrots, ka cilvēks ir cēlies no pērtiķa. Vēl nesen bija cerība, ka tas tā
nav. Cilvēkiem nepatika atzīt savu izcelsmi no pērtiķiem. Tagad ir zināms, ka
pirms Homo sapiens sapiens rašanās
bija 11 seno pērtiķveidīgo radījumu tipi. 12.tips bija HSS. Pašlaik uz planētas dzīvo vairāk kā 100 tūkst. gorillas un 300
tūkst. šimpanzes. Tagad neviens vairs nešaubās, ka cilvēka dzīmtene ir Āfrika.
Ilgu laiku un arī vēl šodien daudzi cer atrast t.s. missing link – trūkstošo ķēdītes posmu starp pērtiķi un cilvēku.
Šis posms varētu nomierināt tos cilvēkus, kuriem nepatīk atzīt savu izcelsmi no
pērtiķiem. Tādi trūkstošie ķēdītes posmi tiek atrasti regulāri. Piemēram,
2010.gadā tika atrasti trīs jauni posmi: 1) antralopithecus
sediba – vēl ne cilvēks, bet jau kaut kas „labāks” par australopiteku; 2) Homo gautengensis – senais cilvēks no
Dienvidāfrikas; 3) „deņisova cilvēks” – noslēpumainais sibīrietis. Bioloģiskie
dati liecina, ka kaut ko esam mantojuši no neandertāliešiem. Cilvēku rasi
nosaka, ņemot vērā gēnus; rases īpašības ir iedzimtas īpašības. Dabiskā izlase
ir gēnu līmenī – tiek iedzimtā ceļā mantota. Pastāv 3 rases: negroīdi,
eiropeīdi un mongoloīdi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru