otrdiena, 2015. gada 5. maijs

Strukturālisma posts


   Strukturālisms, visu veidojot saskaņā ar valodas (zīmju) modeļiem, neko nedeva veseluma un konteksta izpratnei. Strukturālisms nespēja aplūkot kontekstu - attiecīgo fenomenu kultūras vidi. Tas vienmēr ir liels trūkums analītiskajās operācijās. Strukturālisms veidoja formālas shēmas, aplūkoja tikai atsevišķus elementus un pilnīgi ignorēja veselumu. Strukturālistu primitīvās shēmas (Jākobsons) atsacījās aplūkot apziņas dialoģiskumu - dialogu starp apziņas vēsturiskumu un apziņas tagadni. Strukturālisms ir tipisks vēsturiskais redukcionisms, visu attiecinot tikai uz struktūras elementiem un ignorējot jēgas vēsturiskumu. Tajā pašā laikā strukturālisma pretenzijas bija grandiozas. Šajā jomā galvenā tēze bija par strukturālismu kā „objektīvu” zinātni. Faktiski strukturālisms bija rigoroza izpausme. Notika savas zinātnes aksiomātikas nemitīga problematizācija, kas parasti ir stagnācijas liecinieks. Zinātniekam patiesībā vienmēr ir jāapšauba savas disciplīnas dogmas - aksiomas. Jāpaļaujās uz intuīciju, kas mums palīdz bez konceptuālajiem mehānismiem aptvert „totalitāro”; proti, veselumu. Strukturālisms faktiski balstījās uz to, ko var dēvēt par racionāli racionālo, kas ir pretstats emocionāli emocionālajam. Taču visoptimālākā kognitīvā kombinācija ir tad, ja apvienojās emocionāli racionālais („jūtīga doma”) ar racionāli emocionālo („gudru domu”). Tad veidojās „gudras jūtas”.




Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru