Sociālā psiholoģija taisnīguma
izpētei pievērsās XX gs. 60. gados. Tātad vēsturiski pavisam nesen. Protams,
filosofijā taisnīguma problemātika vienmēr eksistēja. Tagad ir zināms, ka
katras tautas taisnīgumu nosakā tautas kultūras īpatnības, izpaužoties
taisnīguma modeļos – attiecīgās etniskās kultūras normās. Taču katras kultūras
etniskajā priekšstatu kopumā atspoguļojās arī vispārcilvēciskās vērtības un
normas. Jo noslēgtāka kultūra, jo tajā vairāk funkcionē lokālie vēsturiski
tradicionālie priekšstati. Taisnīgums ir atkarīgs no tautas identitātes
stāvokļa; proti, no tautas pašapziņas, ņemot vērā tautas iespējas citu tautu
kopumā. Ja tauta ir verdziski apspiesta, tad tai ir verdziski apspiestas tautas
taisnīguma izjūta; respektīvi, vergu ne visai cēlā taisnīguma izjūta.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru