Globālās degradācijas filipika

   Pirmā un nopietnākā filipika ir atziņa par Rietumu civilizācijas komplekso entropiju. Tajā ietilpst kapitālisma pašlikvidācija, elites mizantropija, elites iracionālisms, elites izvirtība, elites cinisms, elites antihumānisms, elites naids pret apgaismības ideoloģiju, elites stratēģiskā impotence. Kapitālisms turpina kanonizēt pats sevi. Kapitālismā atkal kā sākumā ir radusies „jauna muižniecība” (new nobility) līdzās buržuāzijai un aristokrātijai. Kapitālisma neoliberālais ceļš no XX gs.otrās puses sekmēja spekulatīvā finansu kapitāla varu, kā tas bija kādreiz kapitālisma pirmajā laikā. Šī vara sākās XX gs.80.gados, kulmināciju sasniedza 90.gados līdz katastrofai 2008.gadā. Finansistu domāšana un intereses veicināja transnacionālas finansu elites rašanos no spekulatīvi orientētiem gados jauniem iznireļiem, kuriem ir svešas savas tautas nacionālās intereses. Tas izraisīja valsts suverenitātes degradāciju, sagraujot sociuma sociāli politiskos pamatus. Rietumu cilvēki palika bez valsts, par kuras radīšanu un aizstāvēšanu fanātiski rūpējās tūkstošiem gadus. Jaunajiem iznireļiem finansistiem ir vajadzīgi policejiskas, specdienestu varas instrumenti, arī mediokrātija, lai aizsargātu spekulatīvi iegūto kapitālu. Tā rezultātā morālā degradācija sākās valsts spēka pielietošanas institūcijās – policijā, specdienestos. Jaunie finansu iznireļi domā īslaicīgi – vienas paaudzes robežās. Tas savukārt ir veicinājis politiski stratēģiskās domas degradāciju, nespēju un nevēlēšanos plānot nākotni.