Reglaments

   Katrā sociāli ekonomiskajā formācijā ir savs sabiedrības uzvedības reglaments. Kapitālismā kā pašslavinātā demokrātiskā iekārtā arī ir savs sabiedrības uzvedības reglaments: tabu – aizliegumu sistēma, sistēmiskie aizliegumi, nepareiza domāšana un pareiza domāšana. Mūsdienu kapitālismā par to spilgti liecina politkorektuma, tolerances un uzskatu plurālisma ideoloģija, kā arī, protams, demokrātijas manipulatīvi demagoģiskā interpretācija. Savukārt sociālismā sabiedrības uzvedības reglamentā bija tādi elementi kā antielitārisms, antikriminalitāte. Sociālisma vara un ideoloģija centās nepieļaut elitārisma formēšanos, kā arī nepieļāva priekšstatu par kriminalitātes saistību ar valsts varu. Sociālisma pareizajā domāšanā neietilpa uzskats, ka ir elite un varas saplūšana ar kriminālajām aprindām. Tāpēc pēcpadomju dzīves sākumā uzplauka valdošās kliķes elitomānija un, protams, izvērtās ciniska no tautas neslēpta saplūšana ar kriminalitāti, „elitēm” veidojot varas bandas. Pēcpadomju dzīvē tūlīt priekšplānā nonāca sociālisma laikā nepareizās domāšanas saturs, jaunajos politiskajos un ideoloģiskajos apstākļos kļūstot par pareizas domāšanas saturu. Neapšaubāmi, tāda metamorfoze lieliski raksturo padomju cilvēku (labi izglītoto indivīdu) niecīgo cilvēcisko kvalitāti, kas ir aptvērusi milzīgas masas un pat atsevišķas nelielas tautas.