Guru komplekss

   Uz cittautiešu fona ļoti izceļās latviešu garīgais komplekss, kuru var nosaukt par guru kompleksu. Gan ikdienas dzīvē var sastapt, gan publiskajā telpā (medijos, Internetā) var sastapt latviešus, kuru galvenā esamības jēga ir visiem pierādīt, ka viņš ir visgudrākais, visvaronīgākais, vislielākais nacionālais labdaris, pirmais un galvenais organizātors, novitātes autors utt., u.tml. Šie latvieši cenšas pārliecināt, ka bez viņiem nekas nebūtu noticis, nekas nebūtu noorganizēts, izdomāts, realizēts utt. Turklāt vienmēr īpaši tiek akcentēta prioritāte, primārums; proti, dotais latvietis ir bijis pirmais. Dotais latvietis ir pirmais izdomājis kādu jēdzienu, teoriju. Viņš ir pirmais pateicis kādu patiesību, pirmais uzrakstījis rakstu, pirmais novērtējis utt., bet citi ir viņa ideju, domu, ierosinājumu, tēmu, sižetu zagļi, kuri viņam grib atņemt pirmā godu.

   Guru komplekss ir sastopams visās sfērās, kurās ir iespējams fiksēt pirmo autoru. Jocīgākais, ka ir sastopams arī tādās sfērās, kurās pirmo autoru praktiski nav iespējams fiksēt. Teiksim, idiotiski būtu censties noskaidrot, kurš ir latviešu lielākais Lāčplēsis. Respektīvi, „brīvības” cīņas līderis nelietīgās „perestroikas” gados.

   Tomēr guru komplekss nerimstās. Tas nekas, ka smieklīga ir vairāku latviešu cīkstēšanās ap LTF izveidotāja statusu. Katrs no viņiem saka, ka izveidoja LTF un bija LTF izveidošanas idejas autors. Vēl smieklīgāka ir latviešu cīkstēšanās par tautas lielākā brīvības cīnītāja godu XX gs. nogalē. Šajā jomā joprojām nepārspēts ir Grantiņš, Šteins.