Atvieglotais variants

   Bijušajās padomju republikās tagad ir jālieto jauns jēdziens – atvieglotais variants. Tas attiecas ne tikai uz Latviju, bet arī uz Krieviju, kur šis jēdziens tika vispirms ieviests. Atsevišķi krievu zinātnieki izsakās par atviegloto variantu attiecībā uz izglītību. Tas nozīmē sekojošo. Pašlaik izglītības iestādēs par skolotājiem jau strādā tie cilvēki, kuri augstāko izglītību (arī vidējo izglītību) ieguva pēcpadomju laikā. Un, lūk, viņi izglītību ieguva saskaņā ar atviegloto variantu. Viņu izglītība neizjuta tās prasības, kas izglītībā bija padomju laikā. Viņi mācījās, studēja saskaņā ar atvieglotām prasībām. Tas nozīmē, ka viņu darbības rezultāts ar jauno paaudzi arī būs atvieglots.

   Izglītības līmenis pazeminās. Viens no iemesliem ir šis atvieglotais variants. Lai kaut kā cīnītos pret šo nelaimi, gudras iestādes (piem., mācību literatūras izdevniecības) neņem darbā redaktorus jaunākus par 40 gadiem. Atvieglotā varianta pārstāvji neprot literāro valodu. Minētā neoficiālā prakse ir Krievijas izdevniecībās.

   Atvieglotais variants noteikti neattiecās tikai uz izglītību. Tas attiecās uz visu kultūru. Latvijā tas izpaužās ļoti uzskatāmi. Man negribās minēt piemērus, jo tie nomāc ar savu grandiozo apjomu. Par augstāko izglītību nevēlos runāt. Uz augstskolām atnāk jaunieši ar ļoti primitīvām zināšanām. Nezina ne vēsturi, ne ģeogrāfiju, ne literatūras vēsturi. Par to, ka neprot rakstīt, arī nav vērts runāt. Savukārt studijas vispār nav saucamas par atviegloto variantu. Jāizdomā ir cits jēdziens procesam, kad var studēt bez speciālās literatūras lasīšanas, bez zinātnes utt.

   Ir radusies atvieglota kultūra vispār. Tā nav salīdzināma ar t.s. masu kultūru, kura cilvēkus šausmināja XX gadsimtā. Šodienas atvieglotā kultūra ir kaut kas nesalīdzināmi primitīvāks, seklāks, vulgārāks nekā t.s. masu kultūra.