Izglītotība

   Zināšanas veicina skumjas. Skumjas par savu nezināšanu. Jo lielākas zināšanas, jo stiprāka kļūst atskarsme par zināšanu nepietiekamību. Daudz zinot, saprotam, ka zinām maz. Nespējam joprojām atbildēt uz daudziem jautājumiem. Tas vairo skumjas. Skumjas pāraug neticībā iespējai visu zināt vai zināt gandrīz visu. Var rasties mazvērtības komplekss.

   Zināšanu pamatā ir izglītotība. Izglītotība rada problēmas: pārspīlētas prasības sev, savai tautai, kultūrai. Izglītotība paplašina salīdzināšanas perspektīvas. Izglītotība sniedz zināšanas ne tikai par savu tautu un savu kultūru, bet arī par citām tautām un citām kultūrām. Tas ir gan labi, gan slikti. Labi ir tas, ka palielinās zināšanu apjoms un zināšanu daudzveidība. Slikti ir tas, ka rodas salīdzināšanas iespējas. Jā, tas ir slikti, ka varam savu tautu un savu kultūru salīdzināt ar citām tautām un citām kultūrām. Slikti ir tāpēc, ka salīdzinājumi vairo pašpārmetumus. Ja nav salīdzināšanas iespējas, tad nav pašpārmetumu par savām nepilnībām, atpalicību, neattīstību.

   Salīdzinājumi sekmē emocionālo aberāciju – novirzi no normas. Salīdzinājumi (zināšanas par citiem) pāraug traģēdijā, šokā, dusmās par savas tautas un savas kultūras nepietiekamo līmeni. Salīdzinājumi sagrauj ilūzijas par savējiem. Ilūziju sabrukums izraisa sāpīgus pārdzīvojumus, apvainojumus, nosodījumu. Ar šausmām saprotam, ka līdz šim mūsu izglītotība ir šāvusi ar erudīcijas tukšām patronām. Uzskatījām, ka savās zināšanās esam stipri un labi sagatavoti. Taču salīdzinājumi to neapstiprina un sagrauj mūsu pašpārliecinātību.