Rietumu civilizācijas norietam piemīt universālums – visu aptverošs,
visur izplatīts un vispusīgs raksturs. Noriets attiecas uz civilizācijas visiem
segmentiem. Tajā skaitā arī uz reliģisko segmentu. Pašlaik (2018.g.) jau ir
sasniegts tāds līmenis, ka Rietumu intelektuāļi un sabiedrības plaši slāņi atklāti izturas ar
dziļu nicinājumu pret Romas pāvestu, kurš koķetē ar homoseksuālistiem, aicina
neievērot katolicisma klasiskās dogmas, kā arī solidarizējas ar migrantiem,
kuri nekaunīgi atsakās integrēties Eiropas kultūrā. Noriets reliģiskajā
segmentā sākās ar Otro Vatikāna Koncilu, kas darbojās no 1962.gada 11.oktobra
līdz 1965.gada 8.decembrim. Koncila mērķis bija Baznīcas reorganizācija.
Faktiski Koncils realizēja pasaules uzskata revolūciju, katolicismā ieviešot
tolerances principu un reliģiskā plurālisma akceptēšanu. Praktiski tas nozīmē
kristiānisma izšķīšanu citās reliģijās un universālas sinkrētiskās reliģijas
radīšanu. Saprotams, Otrā Vatikāna Koncila idejiskās tieksmes netika
vienbalsīgi atbalstītas. Pretestība Vatikāna vadības aizsāktajai reliģiskajai
politikai joprojām ir liela. Taču baznīcas noriets vienalga iet kopsolī ar
Rietumu civilizācijas pamattendenci, un norieta universālums attiecas arī uz
reliģisko segmentu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru