Postmodernisma sludinātā kultūras
mantojuma nevajadzība Rietumu zemēs ir veicinājusi analītisku diskursu par
kultūras demenci. Diskursu 2018.gada
sākumā aizsāka savā grāmatā angļu vēsturnieks David Andress. Postmodernisma nihilisms (Aitmatovs teica –
mankurtisms) pret sabiedrības atmiņu par savu pagātni ir process, kas paplašinās,
intensificējās. Konstatējama kultūras demences eskalācija. Medicīnā ar jēdzienu
„demence” apzīmē iegūtu plānprātību pretstatā iedzimtai plānprātībai jeb
oligofrēnijai. Runājot par kultūras demenci, acīmredzot prātā ir jāpatur arī
oligofrēnijas masveidīgā iespējamība. Citādi nav izskaidrojami postmodernisma
panākumi plašu iedzīvotāju slāņu (protams, pamatā inteliģences) atradināšanā no
kultūras mantojuma. Tādi panākumi ir iespējami tikai adekvāti piemērotā „augsnē”.
Demence ir amnēzijas izpausme. Taču amnēzijas apdrautētie cilvēki saprot, ka
viņiem ir problēmas ar atmiņu un viņi nespēj atcerēties. Savukārt demences
apdraudētie cilvēki nesaprot, ka viņi neatceras. Demences skartajiem (faktiski –
zombētajiem) cilvēkiem pagātnes neizmantošana ir normāla parādība.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru