Ikdienišķās apziņas un arī zinātniskās
apziņas risinājumos visbiežāk netiek fiksēts galvenais; proti, tas, ka cilvēku
dzīvē visu izšķir 1) demogrāfija, 2) kultūra un 3) mentalitāte. Tie ir trīs pīlāri,
uz kuriem balstās cilvēku esamība. Cilvēku dzīvē tie ir galvenie pīlāri
(faktori), no kuriem ir atkarīgs burtiski katrs cilvēku solis. Demogrāfija ir
cilvēku skaits, kas ietekmē cilvēku dzīvi. Kultūra ir cilvēku dzīves vide – otrā
daba. Mentalitāte ir cilvēku prāta, gara un dvēseles stāvoklis, kas atsaucas uz
jebkuru cilvēku darbību, uzvedību un komunikāciju. Cilvēku skaits nosaka
kultūru, bet kultūra nosaka cilvēku mentalitāti, kas kā bumerangs var būt
iniciators kultūras transformēšanai, kuru savukārt vienmēr stimulē cilvēku
skaita izmaiņas. Minētie pīlāri ir savstarpēji saistīti. Starp tiem pastāv specifiska
mijiedarbība. Visretāk tiek minēta demogrāfijas loma. Par cilvēku dzīves
atkarību no iedzīvotāju skaita zinātnē ir izsacījušies ļoti nedaudzi vīri.
Labāks stāvoklis ir ar kultūras lomas atzīšanu. Eksistē kultūras determinisma
koncepcija, kas izklāstīta speciālās publikācijās. Ikdienišķajā apziņā ir
savādāk, jo tajā vispār dominē aplams priekšstats par kultūru, ar to saprotot
tikai dziedāšanu un dancošanu. Par mentalitātes lomu netiek plaši diskutēts,
kaut gan mentalitātes loma zinātnē netiek noliegta. Var ironizēt: galvenais
netiek fiksēts tāpēc, ka pēc galvenā fiksēšanas vairs nav par ko gari un plaši
runāt. Ja nav pateikts galvenais, tad var gari un plaši runāt, teiksim, par
kultūras funkcijām, dzimstības pieauguma vai samazināšanās iemesliem, cilvēku
dzīves praksi bez norādes par mentalitātes izšķirošo lomu cilvēku gaitās.
Respektīvi, var runāt par visu kaut ko bez apstājas. Turpretī, ja ir pateikts
galvenais, nosaukti trīs pīlāri, tad ne visai ērti runāt par dzīves prakses
detaļām un pie tam ambiciozi tās pasludinot par galveno.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru