Internets un intelektuālisms

Interneta un tā sociālo tīklu saistība ar intelektuālismu ir divējāda. No vienas puses jaunā informācijas tehnika un tehnoloģija ir pamatīgs atspēks intelektuālajai darbībai un intelektuālisma nostiprināšanai. Piemēram, zinātniskās informācijas izplatīšanā, zinātnisko žurnālu veidošanā digitālajā formā. No otras puses ir skaidri saskatāms vēsturiski jauns trieciens intelektuālismam. Tā, piemēram, internets galīgi apslāpē intelektuāļu balsis ar komentētāju, troļļu bezjēdzīgajiem spriedumiem bez argumentācijas, bez profesionālās izpratnes, bez zināšanām. Tā tas notiek ar jebkuru publikāciju, komentāros izplūstot emocionālā burbuļošanā, aloģismos, nebūtiskos sīkumos, nepārprotami fiksējamās muļķībās. Tādējādi interneta piesārņotāju miljoni slāpē intelektuāļus un nobīda publiskās telpas perifērijā tautu intelektuālo avangardu. Interneta piesārņotāju ambīcijas paust „patiesību” par jebkuru tēmu reāli nepazīst nekādus ierobežojumus. Ierobežojumi intelektuālos portālos eksistē. Taču tie nemazina un būtiski neietekmē kopējo iespēju piesārņot internetu un devalvēt intelektuālismu. Pašlaik (XXI gs. sākumā) ir jocīga situācija. Informācijas tehnoloģijas progresīvi attīstās, bet sociālā sistēma („sociuma prāts”) atpaliek, neļaujot efektīvi un saprātīgi regulēt jauno masu informācijas vidi. Pie tam sociālie tīkli neapvieno cilvēkus un neveicina cilvēku konsolidāciju dažādu sociālo, ekonomisko, politisko u.c. problēmu risināšanā. Jēdziens „sociālais tīkls” pirmo reizi tika lietots 1954.gadā, kad vēl nebija internets. Ar šo jēdzienu tolaik apzīmēja ļaužu grupu apvienošanos kopēju mērķu sasniegšanai. Sociālie tīkli sabiedrībā veidojās no cilvēkiem, kuriem bija kopīgas intereses. Faktiski jēdziens „sociālie tīkli” interneta kontekstā ir zināms anahronisms – nav raksturīgs mūsdienām.