Refleksijas par masu izpausmēm

Ø  Filosofiskā, zinātniskā, publicistiskā attieksme pret masu sabiedrību, masu cilvēku, masu kultūru ir vērtējoši divējāda. Sastopama 1) masu tirānijas kritika un 2) masu sabiedrības aizstāvēšana no elitāro aprindu kritikas (K.Mangeims, H.Ārenda).

Ø  Masu sabiedrība ir galvenais šķērslis pilsoniskās sabiedrības izveidošanā. Pilsoniskā sabiedrība var rasties tikai izglītotā vidē, sociāli apzinīgu indivīdu vidē, augsti attīstītu cilvēku sabiedrībā. Masu sabiedrības galvenās īpašības (vispārējās attīstības zemais līmenis, intelektuālais deficīts, intelektuālās suverenitātes neesamība, standartizācijas, unifikācijas, primitivizācijas dievināšana) ir lielākais šķērslis pilsoniskās sabiedrības izveidošanai.

Ø  Mūsdienu valstiskumā sabiedrības masu reakciju (smalkāk sakot, sabiedriskās domas reakciju) gaida valsts visas institūcijas – politiskās, ekonomiskās, finansu, mākslas un literatūras u.c. Tātad sabiedrības masām ir noteikta vara, loma, autoritāte, reputācija, ietekme. Par masu varenības pieaugumu un nepieciešamību ar to samierināties jau brīdināja G.Lebons.

Ø  Visās zemēs dzīves organizācijas masu formāti ir vienādi: pilsētas aglomerācijas, transporta jūra, masu izglītība, masu medicīna, masu izklaide, masu ražošana utt.

Ø  Masu fenomenu simbolizācijā dominē politiskā propaganda un aģitācija, reklāma, kulta personas un kulta pasākumi.

Ø  Masu idejiskais balsts ikdienas norisēs ir izklaides ideoloģija, komforta filosofija, patērēšanas filosofija.

Ø  Rietumu civilizācija ir masu civilizācija, jo tās sociuma kodolu veido īpaša tipa cilvēki – masu cilvēki ar specifisku apziņu. Masu cilvēks ir psiholoģijas tips – psihiskās attīstības noteikts līmenis.

Ø  Mūsdienās visi cilvēki ir spiesti dzīvot masu kultūras vidē; citu iespēju nav.

Ø  Masu sabiedrības panākumu kritērijs ir attiecīgā fenomena popularitāte masās – atbalstītāju skaits.

Ø  Masu laikmeta elements ir „masovizēts” totalitārisms (politisko, administratīvo, ideoloģisko masu formātu kopums). Pēc totalitārisma sabrukuma liberālisma laikmetā tieksme „masovizēties” nemazinās.

Ø  Masu apziņas forma ir sabiedriskais viedoklis – individuālo viedokļu kopums. Sabiedriskais viedoklis ir iespējams tikai masu cilvēku laikmetā, kad valda individuālās apziņas satura vienveidība un iespēja panākt satura vienveidību ar apziņas manipulāciju tehnoloģiju palīdzību, izmantojot cilvēkam piemītošo stihisko tieksmi neatrauties no pārējiem.

Ø  Elitārisma, masu antipoda, principi ir šādi: zinātniskā racionālisma prasība; šķiriskās un etniskās izredzētības atzīšana; garīgās pacilātības un sakāpinātības cieņa; mākslas garīgā cēluma dievināšana.