Kritiskuma izskaidrojums

Sabiedrībā nav grūti ievērot kritiskuma galvenos kritiķus. Kritiskums visvairāk nepatīk filistriem (mietpilsoņiem/pelēkajiem zvirbuļiem), jo viņu pašu smadzenēs kritiskās domāšanas spējas ir ļoti niecīgas. Filistriem parasti nepatīk tie cilvēki, kuri viņuprāt dzīves visās norisēs saskata tikai slikto un tāpēc nemitīgi izplūst negatīvos vērtējumos. Filistru pārmetumam ir izskaidrojums. Visu nosaka tas, ka filistriem milzīgas grūtības sagādā nepieciešamība nošķirt emocionālo attieksmi no analītiskās attieksmes. Uz īstenības norisēm iespējami divi galvenie skatījuma leņķi: 1) emocionāls skatījums un 2) analītisks skatījums. Tas attiecas gan uz filistriem, gan uz tiem indivīdiem, kurus dēvē par personībām. Lieta ir tā, ka analītisks skatījums parasti sākas tad, ja nākas tikties ar relatīvi negatīvu norisi. Droši var teikt, ka negatīvas parādības stimulē analītisku skatījumu, bet nepārprotami pozitīvas norises stimulē emocionālu skatījumu. Mēs emocionāli izturamies pret skaisto, cēlo, gudro, konstruktīvo, radošo, talantīgo, tālredzīgo, kas atspoguļojas attiecīgajā pozitīvajā norisē. Viss pozitīvais stimulē emocionalitāti, bet nevis intelektu. Ja tiekoties ar pozitīvo sāk šalkot jūtas un gara saviļņojums, tad tiekoties ar negatīvo sāk uzbudināties prāts, sapratne, domāšana, analītiskais “gēns”. Pozitīvo nevēlamies izzināt ar prātu un ļaujam vaļu emocijām. Toties negatīvo tūlīt vēlamies analītiski kritiski izzināt, cenšoties noskaidrot attiecīgās negatīvās norises cēloni, kontekstu, sekas utt. Pozitīvo vēlamies emocionāli slavēt, jūsmot par formu un saturu, priecāties par autora talantu. Mums nav ne mazākās vēlēšanās sākt kaut ko kritizēt, apšaubīt, noliegt, nepieņemt utt. Ne velti daudzi cilvēki atsakās komentēt mākslinieciski augstā līmenī sacerētu dzejoli, muzikālo skaņdarbu, gleznu, nevēloties banalizēt daiļdarbu un arī savas emocionālās izjūtas. Cita lieta sociāli politiskās norises. Tām nepiemīt mākslinieciskums - spēja sagādāt emocionāli estētisko pārdzīvojumu. Kāds gan var būt mākslinieciskums proletariāta diktatūrai, korupcijai, šķiriskajai nevienlīdzībai, kriminālajam kapitālismam, neoliberālismam? Pat demokrātija nespēj izglītotu un gudru cilvēku emocionāli pozitīvi aizraut. Tikšanās ar sociāli politiskām norisēm vienmēr ir sākums intelektuālam procesam, balstoties uz prāta analītiskumu un kritiskumu. Emocionāla jūsma par kādu sociāli politisko fenomenu drīzāk atgādina kariķēšanu, un nekādi neliecina par saprātīgu attieksmi. Tādējādi filistri nekad nezaudēs savus klientus, un filistriem vienmēr nāksies smilkstēt par kritiskumu. Tā tas būs līdz tam laikam, kamēr būs sastopamas sociāli politiskās norises. Sociāli politiskajām norisēm vislabāk piestāv kritiskums un kritiski domājošu personību kritiskais vērtējums – kritiskā analītika.