·
Tiekamies
ar manipulāciju vārdā “ģeopolitiskais plurālisms”. ASV izmanto daudzpolārās
pasaules konceptu (tas asociējas ar plurālismu), lai nostiprinātu savu
vienpolāro varu. ASV vasaļiem tiek iestāstīts, ka par viņiem rūpējas kā par
patstāvīgiem daudzpolārās pasaules elementiem. Tā teikt, formas ziņā viss ir
pareizi, taču pēc būtības tā ir klaja ņirgāšanās.
·
ASV
ārpolitikā dominē Palmerstonas vikonta, Anglijas premjerministra Henry
Temple (1784-1865) slavenā frāze: “Anglijai nav pastāvīgu draugu un
ienaidnieku, Anglijai ir pastāvīgas intereses”.
·
Nacisma
un komunisma (sociālisma) vienādošana, uzskatot abus idejiskos fenomenus par totalitārismu,
sākās H.Ārendtas, Popera, fon Haijeka darbos.
·
“Baltās”
rases noriets jau ir tik pamatīgs, ka neviens vairs negrib atcerēties hiliasma
pieeju: būs 1000 gadus ilga miera valsts, kas iestāsies pirms pastarās tiesas. “Baltā”
rase, apzinoties sava gala neizbēgamību, nenododas mesiāniskām ilgām un
neuzticas nākotnes intuīcijai.
·
Jēdziens
“mūsdienu liberālisms” nav filosofisks jēdziens, bet apzīmējums sociāli
politiskam, ekonomiskam, ideoloģiskam modelim, kas ir speciāli radīts t.s.
finansu kapitālisma periodā finansistu savtīgo interešu maskēšanai. Ja vēl
nesen finansistu daļa saimnieciskajā darbībā (ekonomikā) bija apm. 5%, tad
tagad šī daļa ir vairāk kā 50%, dodot iespēju aktīvi iejaukties sociāli
politiskajās norisēs.
·
Tautas
sabrukums sākas tad, kad sociālā diference ir lielāka nekā sociālā integrācija,
sociālās centrbēdzes spēki ir varenāki nekā centrtieces spēki. Tā rezultātā
sabrūk tautas vienotība, kuru agrāk cementēja tautas sociāli politiskie kopīgie
mērķi.
·
Sākotnējā
kapitāla iegūšana nelegālā un kriminālā veidā izaudzina kriminālu eliti –
kriminalitāti atbalstošu inteliģenci. Tā palīdz ideoloģiski nostiprināt
viedokli, ka zaglis ir zemes sāls, bet godīgs cilvēks ir margināls atkritums.
·
T.s.
eirofīlu prioritātes: 1) starptautiskie likumi ir svarīgāki par nacionālajiem
likumiem; 2) nacionālā suverenitāte ir nolādēta verdzības palieka.
·
Vienmēr
politikas vērtējumā nepieciešams prast atšķirt spontānu rīcību no sistēmiskas
rīcības, situatīvu rīcību no stratēģiskas rīcības.
·
Rietumu
zemju valsts un tiesību teorijā īpašums ir svarīgāks par varu; Austrumu zemju –
pretēji.
·
Visjaunāko
laiku vēstures kropļošana var nonākt līdz Hitlera un nacisma reabilitācijai.
Rietumu inteliģences pagrimums strauji progresē.
·
Psiholoģiskie
(mentalitātes) fakti vienmēr nosaka sociālo parādību atšķirības dažādās
kultūrās. Sociālie fakti vienmēr atklājas psiholoģijā. T.s interpsiholoģiskie
fakti ir iespējami. Iespējama ir to ietekme. Intermentālā psiholoģija ir bijusi
zinātnes uzmanības centrā (Tards).
·
Fantastiskā
mūsdienu elektorāta apātija izslēdz jebkāda demarša iespējamību.
·
Analītiskās
aprobežotības izpausme ir spēja saskatīt ekoloģisko, ekonomisko, ģeopolitisko
krīzi, bet nespēja saskatīt galveno krīzi – demogrāfisko krīzi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru