Vācieši

   Vāciešu portretu savos tekstos ir atstājis K.G.Jungs. Lūk, dažas līnijas. Vācieši ir viegli ievainojami, tāpēc pakļaujās dēmoniem. Vācieši mīl pakļauties pavēlēm, kas ir sava veida pašiedvesmošanās un iedvesmošana. Vāciešu vispārējās psihiskās nevērtības sekas ir viņu neskaidrais stāvoklis starp Austrumiem un Rietumiem. Vāciešus moka nepilnvērtības komplekss, ko viņi vēlas kompensēt ar lieluma māniju. Vācieši uzskata, ka vācu gars glābs pasauli (Am deutschen Wesen soil die Welt genesen); tas rada juvenālismu, jauneklīgu psiholoģiju, kas savukārt rada homoseksuālisma lielu izplatību, taču arī anima tēla trūkumu vācu literatūrā (izņemot Gēti); tas izpaužās vācu sentimentalitātē un mājīgumā, patīkamībā (Gemiitlichkeit), kas nav nekas cits kā cietsirdība, bezjūtīgums, bezdvēseliskums; visi apvainojumi bezdvēseliskumā un bestiānismā, ko vācu propaganda pārmeta krieviem, attiecās uz pašiem vāciešiem; Gebelsa runas ir vācu psiholoģijas attiecināšana uz ienaidnieku. Vācija kā psihisko katastrofu zeme: Reformācija, zemnieku un reliģiskie kari, somnambulisks pārcilvēks; 10% no vāciešiem 1945.g. ir bezcerīgi psihopāti; vācieši formēja masas, bet nevis personības. Vēstures enģelis ir pametis vāciešus. 

Auditorija

   Zinātnei ir vajadzīga zinātniskā auditorija. Vienkāršāk sakot, izprotoša un atbalstoša auditorija. Pie tam nav svarīga zinātnes zinātniskā kvalitāte, objektivitāte, vērtība, patiesīgums, dziļums, pareizība. Zinātniskā auditorija ir vajadzīga un mēdz būt arī zinātniski nepilnvērtīgai zinātnei – dažādām teorētiskajām kroplībām, ideoloģiski tendētām nostādnēm, faktu manipulācijām. Mūsdienu Latvijā zinātniskā auditorija ir vajadzīga un tā reāli pastāv mūrnieku, šņoru, poriņu, sedlenieku, kūļu, ijābu, rozenvaldu tipa „zinātniekiem” un viņu „zinātnei”. Mūsdienu Latvijas zinātniskā auditorija ir tāda, ka to pilnā mērā apmierina zinātniskās kroplības, zinātniskie surogāti, terminoloģijas visatļautība un  kļūdainība. Pie mums profesionāli nekorektām zināšanām profesionāli nekorektā auditorijā ir lielas perspektīvas. To nodrošina sinhronizācija – zinātnes un auditorijas kvalitatīvā kopība. Turpretī profesionāli korektām zināšanām nav nekādas perspektīvas profesionāli nekorektā auditorijā. Zinātniskās epistemoloģijas un sociālā ētosa (sociālās mentalitātes) savstarpējā neatbilstība nesniedz vēlamo rezultātu. Talantu un „tautas” sinhronizācijas trūkums var izraisīt vienīgi dažāda tipa konfliktus. Latviešu sabiedrība tradicionāli noklusē, neņem vērā un pat atklāti nolamā profesionāli korektās zinātnes autorus. Latviešu sabiedrībā tagad ir konstatējama talantu un „tautas” ideāla sinhronizācija. Nākas noklusēt, neņemt vērā un atklāti nolamāt tikai dažus cilvēkus.        

Ideju idiotija

   Nākotnē ideju vēsturniekiem var būt lielas problēmas. Viņi nespēs ticēt XX gs.beigu un XXI gs. sākumā formulētajām idejām. Tās viņiem liksies odiozas, absurdas, neticamas, idiotiskas, nereālas u.tml. Ideju vēsturnieki negribēs ticēt, ka doto ideju autori ir Rietumu civilizācijas pārstāvji. Ideju vēsturniekiem liksies, ka Rietumu cilvēki ir sajukuši prātā. Tādas idejas var formulēt un apspriest tikai garā vāji cilvēki speciālās slēgtās ārstnieciskajās iestādēs. Minētajā vēsturiskajā periodā Rietumos apsprieda, piemēram, Džūdītes Batleres ideju par dzimumu konstruēšanu, atsakoties no vīriešu dzimuma un sieviešu dzimuma un to vietā cilvēcei uzspiežot jauna tipa dzimumus. Viņa visā nopietnībā izsakās par iespēju mainīt dzimumu un savai idiotiskajai idejai atrod plašu atbalstu eiropiešu inteliģencē. Savukārt Žils Delēzs, Felikss Gvatari formulē ideju par to, ka cilvēku ķermeniem nav orgānu. Mišels Fuko rakstīja, ka cilvēki ir agonijā, viņi ir izdzimteņi. Peters Sloterdaiks prātoja, ka tauta ir fikcija. Latvijā latvieši visā nopietnībā apsprieda ideju par „vīriešu šķiru” un „sieviešu šķiru”, „daudzu tautību latviešu tautu”, „latviešu tautas etnosu”.

Tehnoloģiskā singularitāte

   Tā mēdz dēvēt fenomenāli strauju zinātniski tehnisko progresu, kā rezultātā mākslīgais intelekts pārspēj cilvēka intelektu. Tiek radīta jauna tipa smadzeņu garoza, kas spēj pazīt tēlus; šīs garozas klonēšana var radīt hiperintelektu. „Alcor Life Extension Foundation” specializējās krionikā – iesaldē līķus, lai vēlāk tos atdzīvinātu. „SENS Research Foundation” vēlas uzvarēt novecošanu.

   Tehnoloģisko paradigmu maiņu veicina militarizācija, kari, ieroču modernizācijas mānija. Interesanta ir šāda likumsakarība: tehnoloģiskās attīstības pionieri/līderi parasti karā neiesaistās; karo vecās paradigmas līderi. Piemēri: XVII-XVIII gs. Spānija karoja ar Angliju, bet līderis bija Holande; XIX gs. Francija un  Krievija karoja, bet līderis bija Anglija; XX gs. karoja Vācija, PSRS, Anglija, bet līderis bija ASV. XX gadsimts kļuva „amerikāņu gadsimts”. Šo jēdzienu izdomāja žurnāla „Life” izdevējs Henrijs Luiss 1941.gadā, izsakoties par ASV misiju glābt pasauli. Antiamerikānisma gadsimts sākās 2001.gada 11.septembrī. Tas nekas, ka saglabājās zināma idiotija: Krievija katru gadu pārskaita ASV finansu sistēmā 120-140 miljardus dolāru. Taču ASV tāpēc krieviem nekļūst intelektuālo vērtību iznomātāja. ASV netraucēti realizē ideoloģijas patoloģiskumu – postmodernismu un neoliberālismu novedot līdz kanonam krievu galviņās.

Degradācijas sākums

   Eiropeīdu degradācijas sākums ir 1968.gads. Tas ir vispāratzīts viedoklis. 1968.gada odiozie nemieri Francijā, Vācijā, ASV bija sākums tai slimībai, kura tagad (2016.g.) ir nenoliedzams fakts. Eiropa zaudē identitāti. Deformācijas un anomālijas ir tik lielas, ka Eiropu vairs nevar pazīt. Turklāt dzīves pārmaiņu ātrums ir milzīgs. Šajā ziņā ir asprātīgs salīdzinājums. Cēzars varēja sarunāties ar Napoleonu, kura dzīves laikā Eiropa vēl nebija tik krasi izmainījusies, lai Cēzars neko nesaprastu. Krasās izmaiņas sākās Jaunajos laikos. Izmaiņas ir tik lielas, ka Napoleons šodien nevarētu sarunāties ar angļu karalieni. Napoleons neko nesaprastu mūsdienu dzīvē. 1968.gadā sākās morālā deformācija: morālo uzskatu vaļība par labu morālo uzskatu plurālismam, ģimenes institūta diskreditācija, seksuālo anomāliju bums – „seksuālā revolūcija”. 1968.gada varoņi, pusstudējošie lutekļi no bagātām ģimenēm, savā turpmākajā dzīvē novirzījās uz 1) teroru un 2) politisko karjeru. Viņi saglabāja pašpuikas ārieni, netīrību. Tradicionālākais piemērs – ebrejs      Dennijs Kon-Bandits. 1968.gada satrakojušies mutanti ir paraugs šodienas eiropeiskās elites klonēšanā. Viņi palīdzēja izdresēt Eiropu par ASV paklausīgu pakalpiņu. No viņiem smirdošākie (Derrida, Habermass) publiski apsveica Dienvidslāvijas bombardēšanu, to vērtējot kā „humanitāro iejaukšanos”. Degradācija tik liela, ka „intelektuāļi” vairs nav spējīgi paškritiski novērtēt sava intelekta vājprātīgo un antihumāno produkciju. 

Vēsturiskā vaina

   Par vēsturisko vainu runā galvenokārt pasaules karu kontekstā. Vēsturiskā vaina esot kara iesācējiem. Taču vēsturiskā vaina var izpausties ne tikai karu kontekstā. Teiksim, pašlaik latviešu vēsturiskā vaina izpaužās nespējā vadīt savu valsti, izveidojot kriminālu valsti un pie tam atsakoties no valstiskās suverenitātes par labu Eiropas birokrātijas atkritumiem.

   Tomēr jēdziens „vēsturiskā vaina” ir pārāk abstrakts jēdziens. Tas sekmē spekulācijas – ideoloģiskās, politiskās. Tas pieder to jēdzienu kategorijai, kuriem nevar noteikt robežas. Tāpēc ne reti saruna par vēsturisko vainu faktiski liecina par nevēlēšanos tikt skaidrībā par savu vēsturi, kā arī tieksmi vainu uzvelt citiem. Dominē atziņa, ka vēsturiskā vaina nekad nevar būt kolektīva vaina, bet var būt vienīgi individuāli personiska vaina. Arī šī atziņa ir pārāk abstrakta un smaržo kā spekulācija. Piemēram, tāds kolektīvs kā latviešu tauta tagad noteikti ir vainīgs visās savās valstiskajās idiotijās. Morālā atbildība gulstas uz katru latvieti. Taču tajā pašā laikā var runāt par visu latviešu kolektīva (tautas) vēsturisko vainu.

Priekšlikumi

2016.gadā (līdz 7.07) publicētajās esejās un Stikla kalnā iekļautie terminoloģiskie un konceptuālie priekšlikumi: grēku habilitācija, kognitīvā aprobežotība, juvenālā banda, juvenālais laikmets, postmodernistiskā mentalitāte, analītiskais infantilisms, maniakālais finansiālisms, valsts hibrīdapvērsums, kognitīvā drosme, mentālais agresors, kriminālā mentalitāte, alkātības loģistika, hibrīdā mentalitāte, patoloģiju socializācija, tautas loģistika, grēku subkultūra.