Nākotnē ideju vēsturniekiem var būt lielas problēmas.
Viņi nespēs ticēt XX gs.beigu un XXI gs. sākumā formulētajām idejām. Tās viņiem
liksies odiozas, absurdas, neticamas, idiotiskas, nereālas u.tml. Ideju
vēsturnieki negribēs ticēt, ka doto ideju autori ir Rietumu civilizācijas
pārstāvji. Ideju vēsturniekiem liksies, ka Rietumu cilvēki ir sajukuši prātā.
Tādas idejas var formulēt un apspriest tikai garā vāji cilvēki speciālās
slēgtās ārstnieciskajās iestādēs. Minētajā vēsturiskajā periodā Rietumos apsprieda,
piemēram, Džūdītes Batleres ideju par dzimumu konstruēšanu, atsakoties no
vīriešu dzimuma un sieviešu dzimuma un to vietā cilvēcei uzspiežot jauna tipa
dzimumus. Viņa visā nopietnībā izsakās par iespēju mainīt dzimumu un savai
idiotiskajai idejai atrod plašu atbalstu eiropiešu inteliģencē. Savukārt Žils
Delēzs, Felikss Gvatari formulē ideju par to, ka cilvēku ķermeniem nav orgānu.
Mišels Fuko rakstīja, ka cilvēki ir agonijā, viņi ir izdzimteņi. Peters
Sloterdaiks prātoja, ka tauta ir fikcija. Latvijā latvieši visā nopietnībā
apsprieda ideju par „vīriešu šķiru” un „sieviešu šķiru”, „daudzu tautību
latviešu tautu”, „latviešu tautas etnosu”.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru