Degradācijas sākums

   Eiropeīdu degradācijas sākums ir 1968.gads. Tas ir vispāratzīts viedoklis. 1968.gada odiozie nemieri Francijā, Vācijā, ASV bija sākums tai slimībai, kura tagad (2016.g.) ir nenoliedzams fakts. Eiropa zaudē identitāti. Deformācijas un anomālijas ir tik lielas, ka Eiropu vairs nevar pazīt. Turklāt dzīves pārmaiņu ātrums ir milzīgs. Šajā ziņā ir asprātīgs salīdzinājums. Cēzars varēja sarunāties ar Napoleonu, kura dzīves laikā Eiropa vēl nebija tik krasi izmainījusies, lai Cēzars neko nesaprastu. Krasās izmaiņas sākās Jaunajos laikos. Izmaiņas ir tik lielas, ka Napoleons šodien nevarētu sarunāties ar angļu karalieni. Napoleons neko nesaprastu mūsdienu dzīvē. 1968.gadā sākās morālā deformācija: morālo uzskatu vaļība par labu morālo uzskatu plurālismam, ģimenes institūta diskreditācija, seksuālo anomāliju bums – „seksuālā revolūcija”. 1968.gada varoņi, pusstudējošie lutekļi no bagātām ģimenēm, savā turpmākajā dzīvē novirzījās uz 1) teroru un 2) politisko karjeru. Viņi saglabāja pašpuikas ārieni, netīrību. Tradicionālākais piemērs – ebrejs      Dennijs Kon-Bandits. 1968.gada satrakojušies mutanti ir paraugs šodienas eiropeiskās elites klonēšanā. Viņi palīdzēja izdresēt Eiropu par ASV paklausīgu pakalpiņu. No viņiem smirdošākie (Derrida, Habermass) publiski apsveica Dienvidslāvijas bombardēšanu, to vērtējot kā „humanitāro iejaukšanos”. Degradācija tik liela, ka „intelektuāļi” vairs nav spējīgi paškritiski novērtēt sava intelekta vājprātīgo un antihumāno produkciju.