Vācieši

   Vāciešu portretu savos tekstos ir atstājis K.G.Jungs. Lūk, dažas līnijas. Vācieši ir viegli ievainojami, tāpēc pakļaujās dēmoniem. Vācieši mīl pakļauties pavēlēm, kas ir sava veida pašiedvesmošanās un iedvesmošana. Vāciešu vispārējās psihiskās nevērtības sekas ir viņu neskaidrais stāvoklis starp Austrumiem un Rietumiem. Vāciešus moka nepilnvērtības komplekss, ko viņi vēlas kompensēt ar lieluma māniju. Vācieši uzskata, ka vācu gars glābs pasauli (Am deutschen Wesen soil die Welt genesen); tas rada juvenālismu, jauneklīgu psiholoģiju, kas savukārt rada homoseksuālisma lielu izplatību, taču arī anima tēla trūkumu vācu literatūrā (izņemot Gēti); tas izpaužās vācu sentimentalitātē un mājīgumā, patīkamībā (Gemiitlichkeit), kas nav nekas cits kā cietsirdība, bezjūtīgums, bezdvēseliskums; visi apvainojumi bezdvēseliskumā un bestiānismā, ko vācu propaganda pārmeta krieviem, attiecās uz pašiem vāciešiem; Gebelsa runas ir vācu psiholoģijas attiecināšana uz ienaidnieku. Vācija kā psihisko katastrofu zeme: Reformācija, zemnieku un reliģiskie kari, somnambulisks pārcilvēks; 10% no vāciešiem 1945.g. ir bezcerīgi psihopāti; vācieši formēja masas, bet nevis personības. Vēstures enģelis ir pametis vāciešus.