Kulta figūras

   Kulta figūras (kulta personības, pūļa elki u.tml.) ir kultūras neatņemams elements. Īpaši masu kultūras, masu cilvēku, masu mentalitātes, masu intelekta, masu inteliģentuma, masu psiholoģijas, masu ideoloģijas, masu estētikas, masu morāles elements. Laika gaitā ir vienīgi mainījies šī elementa profesionālais raksturs. Līdz Jaunajiem laikiem kulta figūras Eiropā bija galvenokārt karavadoņi, kuri prata uzvarēt kaujās pretinieku un no kara atgriezās mājās kā varoņi. Kulta figūras varēja būt arī reliģiskās mācības sludinātāji, pret kuriem tautas masas izturējās ar dziļu pietāti. Jaunajos laikos kulta figūras kļuva vidusmēra un pat vēl zemāka līmeņa rakstnieki, filosofi, politiķi, publicisti, mākslinieki, zinātnieki, kuri prot komunicēt ar masu cilvēkiem, izdabājot viņu gaumei. Vērojama zināma likumsakarība. Pieaugot iedzīvotāju skaitam un XX gs. noformējoties tipiskai masu kultūrai ar masu kultūras industriju centrā, kulta figūras kļuva masu kultūras produkcijas autori un organizatori, kuru darbībā galvenā vērtība ir spēja komunicēt ar masām tām pieņemamā un saprotamā idejiskajā (zināšanu) un intelektuālajā (prāta attīstības) līmenī. Tādējādi kulta figūras var būt tikai tādi cilvēki, kuri var „nolaisties” līdz masu mentalitātes līmenim. Praktiski tas nozīmē, ka kulta figūrām nav jābūt apveltītām ar dziļu talantu un lielu prātu. Kulta figūra var būt tipisks masu cilvēks, kuru no pūļa pārējiem indivīdiem atšķir spēja verbalizēt, vizualizēt masu apziņas saturu. Ne velti tiek uzskatīts, ka mūsdienās kulta figūra ir tas cilvēks, kurš skaļi publiskajā telpā apliecina masu instinktīvās velmes, masu instinktīvo noskaņojumu. Masu apziņai piemīt noteikts saturs. Taču šis saturs masu apziņā nav pilnā mērā valodiski noformēts, idejiski noformēts, teorētiski noformēts (vispārināts). Drīkst teikt, ka masu apziņas saturs eksistē bez diskursīvā noformējuma. Masas instinktīvi kaut ko apzinās, bet nespēj to valodiski izklāstīt, kā arī nav stingri pārliecinātas par savu pārdomu pareizību, precizitāti, objektīvo iedabu. Masas baidās atklāti kaut ko teikt. Un, lūk, to masas vietā izdara kulta figūra. Kulta figūra precīzi uztver masu noskaņojumu un to noformē diskursīvā prezentācijā. Tāpēc ir radies pieņēmums, ka kulta fugūra ir sava laika problēmu paudējs. Faktiski kulta figūra pati neko jaunu nerada. Kulta figūra nav jaunu ideju, koncepciju autore. Kulta figūra vienīgi publiski paziņo to, kas visiem (masām) ir zināms, bet līdz šim nebija noformēts diskursīvi un publiskots. Kulta figūra noformē diskursīvi masām zināmo, un masas par to ir ļoti pateicīgas un no diskursa autora izveido pūļa elku, kulta personību, slavenu cilvēku. Viņu masas var nosaukt arī par izcilu domātāju, intelektuāli u.tml. Attiecīgā laikmeta īstie domātāji un jauno ideju autori nekad nekļūst kulta figūras, jo viņu oriģinālos konceptuālos risinājumus masu apziņa nevar intelektuāli sagremot un izmantot. Tāpēc īstie domātāji un jauno ideju autori vienmēr ir masām vislielākie ienaidnieki, jo viņi ar savu darbību kļūst par masu apziņas nepilnību katalizatoru, konkrēti norādot uz masu apziņas mazspēju. Tas masām nepatīk. Tas masas kaitina, un masas visu savu melno enerģiju velta īsto domātāju un jauno ideju autoru noklusēšanai un iznīcināšanai. Tikai īstas personības zina, kāda ir kulta figūru patiesā vērtība. Respektīvi, nevērtība. Tie, kuri vēlas, tāpēc var izmantot sekojošo mācību: ja masu sabiedrība par kādu jūsmo, tad tā noteikti jūsmo par kaut ko pelēku un idejiski mazspējīgu, kas reāli nespēj bagātināt kultūras mantojumu. Kulta figūras fenomenu ļoti aktīvi un ļoti rezultatīvi izmanto speciālie dienesti masu apziņas zombēšanai. Tā tas bija padomju valstī. Tā tas bija „perestroikas” afērā, tautas apdullināšanu ar „brīvību” un „neatkarību” pilnā mērā uzticot speciāli izveidotām kulta figūrām, kuras savu lomu izpildīja ar neliešiem un nacionālajiem nodevējiem tipisko centību. Latviešus „apjāja” visādi pētersi un citi nekaunīgi un principā pelēki aprobežotās tautas elki. Pēcpadomju laikā kulta figūras ir neoliberālisma un postmodernisma smirdoņas propagandētāji. Jo aprobežotākas ir tautas masas, jo lielākas iespējas tautu zombēt ar kulta figūru palīdzību.