ceturtdiena, 2014. gada 19. jūnijs

Izredzēto tipāžs



   Vēl viens oriģināls risinājums: par proletariāta un buržuāzijas mentalitātes kopību un lomu Rietumu civilizācijas katastrofā.
   „Pašlaik postburžuāzijas mentalitāte uzskatāmi atsedz Rietumu civilizācijas katastrofu sabiedrības elites līmenī. Ja PEP mentalitātē katastrofa atsedzas ļaužu masu līmenī, tad postburžuāzijas mentalitātē katastrofa atsedzas sabiedrības valdošās daļas līmenī.
   Abas grupas civilizāciju grauj divējādi.
   Pirmkārt, PEP un postburžuāzija atsakās no sociālās solidaritātes, sociālā kolektīvisma un elementāras cilvēciskās solidaritātes. Atsakās no līdzcietības it kā nepiemērotajiem cilvēkiem, kuri nav piemēroti dzīvei ciniskajā un antihumānajā materiālistiskajā atmosfērā. Gan PEP, gan postburžuāzija ciniski apliecina galēji individuālistisku pieeju ar rasistisku noslieksmi, atsakoties atzīt un cienīt tos, kuri viņiem šķiet neveiksminieki un neizdevušies tipi. Arī Latvijas medijos laiku pa laikam iezaigojās augstprātīgs naids pret tiem, kuriem ir vajadzīga sociālā palīdzība un tai nākas atdot budžeta naudu, kuru savējie varētu klusi sadalīt starp savējiem.
   PEP un postburžuāzijas materiālistiskā morāle ir rupjš izaicinājums kristiānisma morālei un sabiedrībai, jo normālā sabiedrībā dzīve nav iespējama bez sociālās saliedētības un gatavības vajadzīgajā brīdī izrādīt spontānu solidaritāti. PEP un postburžuāzija kristiāniskās brālības vietā realizē izredzētības kultu. Pie tam to nedara slepeni, bet demonstratīvi atklāti popularizē medijos. Latvijas galvaspilsētas mediju saturs ir teicams piemērs.
   Otrkārt, PEP un postburžuāzija neatzīst kolektīvisma izpausmes. Atzīst vienīgi savas individuālās izpausmes. Zinātnes, mākslas, izglītības kolektīvi kopīgajiem sasniegumiem izredzēto tipāžs pretstata savu individuālo saprātu un atzīst vienīgi sava individuālā saprāta unikālos un ģeniālos izgarojumus. Noteikta vērtība ir tikai izredzētā tipāža darbībai, jo tā ir dzīves saimnieku, suverēnu privātīpašnieku, auglīgu biznesmeņu un veiklu klerku kreatīvās šķiras individuālā darbība, kas tiek pretstatīta jebkurai kolektīvajai darbībai.
   Ļoti nepatīkami ir tas, ka individuālā saprāta unikālo un ģeniālo sasniegumu slavēšanā ietilpst kultūras mantojuma un radošo personību ignorēšana un izsmiešana, kas civilizācijas katastrofu iekrāso sevišķi bēdīgi. Labi ir zināms, ka tiem, kuri neciena un nemācās no pagātnes, neciena sabiedrības patiesi spējīgākos un talantīgākos cilvēkus, nav nekāda nākotne.”

No esejas: Civilizācijas katastrofālās sprukas. Sestā eseja: izredzēto tipāžs.

  
  

ceturtdiena, 2014. gada 5. jūnijs

Piemērs



   Šodien no rīta sacerētajam tekstam „Konteksts” vakarā ieguvu šādu apstiprinājumu: Укропомрачение
О духовных причинах украинского кризиса
О глубоком духовном помрачениии многих сегодняшних граждан Украины, о зомбировании и самозомбировании говорят ужасающие факты. «Восторги смерти» хлещут с телеэкранов, брызжут из социальных сетей, звучат на улицах. Иначе как коллективным и индивидуальным беснованием это объяснить затруднительно.
Одна из причин помрачения — внедрение в течение 23 лет сектантского мышления. Украину даже назвали полигоном для сект. Здесь их около 70-ти. И персоны в политикуме соответствующие — начиная с пастора Турчинова, продолжая сайентологом Яценюком, завершая самосвятом Филаретом Денисенко, т.н. «киевским патриархом».
Коллега описывает случай инверсного сектантского сознания в Киеве: «Тетка лет шестидесяти приблизилась ко мне: "В нашей церкви пастор нам объяснил, что Путин — это сатана в человеческом облике". Сказала и начала смеяться чуть ли не гомерическим смехом. Потом остановилась и спросила: «Не верите? Зря, зря... Приходите в воскресенье к нам. Мы поем, славим Бога».



trešdiena, 2014. gada 4. jūnijs

Konteksts



   Ukrainas notikumi noteikti ir planetāri globālo procesu sastāvdaļa. Ukrainas notikumu analīzē noteikti jāņem vērā planetāri globālais konteksts.
   Šajā kontekstā no vienas puses ietilpst tie procesi, kuri attiecās uz „balto” cilvēku likteni. No otras puses ietilpst tie procesi, kas attiecās uz citu rasu (civilizāciju) likteni. Praktiski tas nozīmē, ka centrā ir planetāri globālā demogrāfiskā pāreja un tas viss, kas ar to saistīts. Eiropeīdiem tā ir izmiršana, pirmsnāves agonija, planetārās iniciatīvas un kulturoloģiskā statusa zaudēšana. Citām rasēm tas ir demogrāfiskais kāpums, pasionaritātes pieaugums, planetārās iniciatīvas pārņemšana un kulturoloģiskā statusa iegūšana un nostiprināšana. Tādējādi „baltie” zaudē savu lomu uz planētas un strauji nonāk citu enerģisku rasu pakļautībā. Protams, citas rases joprojām turpina tradicionālo cīņu pret vesternizāciju un Rietumu civilizācijas kundzību, ko histēriski cenšas saglabāt „baltie”.
   Katrā ziņā nav aizmirstams, ka planetāri globālajiem procesiem piemīt milzīgi sakāpināta enerģija. Tā ir tāda tipa enerģija, kas izpaužās pārejas posmos, kad visi spēki tiek koncentrēti gan iepriekšējās dzīves kārtības saglabāšanai, gan jaunu dzīves apstākļu izveidošanai. Tā ir strukturāli ļoti pretrunīga enerģija, kurai piemīt gan milzīgas ambīcijas, gan īstas pašpārliecinātības trūkums, gan hipertrofēta pašaizsardzība, gan fanātiska velme realizēt jaunos dzīves uzdevumus. Tā nav enerģija, kas ir raksturīga laikmetiem, kad ir iestājusies zināma dzīves stabilitāte, kas var pat robežoties ar stagnāciju. Tā ir enerģija, kurai piemīt izteikta agresivitāte, iracionālisms, saprāta zaudēšana, aloģiskums uzvedībā un darbībā. Turklāt tas attiecas uz abām pusēm; tiem, kuri iet bojā un cenšas par katru cenu paildzināt savu eksistenci; arī tiem, kuri fanātiski vēlas radikāli optimizēt savu dzīvi saskaņā ar jaunajām vajadzībām.
   Ukrainas notikumi parāda, ka agresivitāte, iracionālisms, saprāta zaudēšana, aloģiskums uzvedībā un darbībā praktiski var prasīt arī lielus cilvēku upurus. Minētās īpašības transformējās ārprātīgā savstarpējā naidā, ārprātīgā cinismā, arprātīgās psihiskās reakcijās. Tas bija sastopams arī agrāk, kur bojāejošā un reti nelietīgā ASV izprovocēja asiņainus slaktiņus. Tikai agrāk tas galvenokārt notika citu civilizāciju zemēs. Ukraina ir „balto” zeme, un Ukrainā pamatā izpaužās „balto” iekšējās kaislības, kuras stimulē demogrāfiskā pāreja un tās sekas. Kaislības atklāj „balto” degradāciju: latviešu pagrimumu, ebreju pagrimumu, ukraiņu, krievu pagrimumu, arī citu Eiropas tautu pagrimumu, vairs nespējot objektīvi vērtēt savu dzīvi. Ukrainas notikumi atklāj, cik grandiozi eiropeīdu prātu ir aptumšojis rases kritiskais un bezcerīgais stāvoklis.
   Saprotams, šis stāvoklis lielā mērā ir arī pašu „balto” uzkurināts. Tas nav tik lielā mērā citu rasu uzkurināts. Pirmsnāves agonijā „baltie” paši sāk viens otru iznīcināt. „Balto” morālais un intelektuālais pagrimums jau ir tik grandiozs, ka par lielajiem cilvēku upuriem var teikt – „viņi paši to ir pelnījuši”.





sestdiena, 2014. gada 24. maijs

Zināšanu ideoloģija



   Tomēr cilvēku priekšstatiem par ideoloģijas melīgumu ir reāls pamats. Pēc II Pasaules kara līdz pat šodienai ar ideoloģiskajiem meliem nākas regulāri sastapties, jo tika radīta jauna tipa ideoloģija, kas pilnā mērā balstās uz meliem.
   Melīgās jaunā tipa ideoloģijas rašanos veicināja sociāli politiskie apstākļi. Pēc II Pasaules kara cilvēces dzīvē pirmo reizi radās apstākļi, kuri lika būtiski izmainīt ideoloģijas saturu un funkciju.
   Idealizēto emocionālo konstrukciju vietā stājās zināšanu bloki par noteiktām tēmām. Respektīvi, jaunā tipa ideoloģija tiecās vajadzīgajā virzienā ietekmēt cilvēku zināšanas. Jaunā tipa ideoloģija cilvēkiem neko nesola un cilvēkus nekur neaicina. Jaunā tipa ideoloģija vienīgi sniedz cilvēkiem zināšanas. Sniedz tādas zināšanas, lai cilvēki visu uztvertu un novērtētu ideoloģiski vajadzīgajā virzienā. Jaunā tipa ideoloģija cilvēkus zombē nevis ar skaistiem lozungiem, bet ar speciāli atlasītām un apstrādātām zināšanām. Tāpēc jaunā tipa ideoloģiju vēlos dēvēt par zināšanu ideoloģiju. Ja agrāk ideoloģijas saturs un funkcija bija tautas cilvēciskās kvalitātes uzlabošana un valsts celtniecība, mobilizējot konkrētu sabiedrību (nāciju) noteiktu tagadnes un nākotnes uzdevumu izpildei, tad pēc II Pasaules kara ideoloģijas misija radikāli izmainījās.
   Pirmkārt, jaunā tipa ideoloģija adresēta visai cilvēcei.
   Otrkārt, jaunā tipa ideoloģijas uzdevums ir ietekmēt visas cilvēces zināšanas par noteiktām parādībām. Un, lūk, jaunā tipa ideoloģijas melīgums izpaužās tādējādi, ka tiek izplatītas nepatiesas zināšanas.
   Pēc II Pasaules kara cilvēces vēsturē pilnīgi jauns notikums bija tā saucamais aukstais karš. Cilvēce lieliski pazina „karstos karus”, risinot konfliktus bruņotā veidā un frontes ierakumos. Ar „auksto karu” cilvēce sastapās pirmo reizi. Konfliktus nācās risināt ideoloģiskā veidā. Pats par sevi saprotams, ka „aukstais karš” (reāli – ideoloģiju karš) stimulēja jauna tipa ideoloģijas rašanos, un ideoloģijas jauns tips tika ļoti veiksmīgi radīts.
   To radīja anglosakšu politiskā elite ASV virsvadībā. PSRS ideoloģijā pēc II Pasaules kara nekas principā nemainījās, turpinot planetārā mērogā propagandēt sociālisma (komunisma) skaistos ideālus. Rietumu jaunā tipa ideoloģija nepropagandē skaistus ideālus, bet noteiktas zināšanas par visjaunāko laiku vēsturi, PSRS, sociālismu.
   Skaidrs, ka zināšanu propaganda (zināšanu ideoloģija) ir piezemētāks un masu cilvēkiem saprotamāks līmenis nekā komunistiskās nākotnes skaistās fantāzijas. Tāpēc nav jābrīnās, ka PSRS zaudēja „aukstajā karā”.

No raksta „Zināšanu ideoloģijas dvīņu brāļi”.



Melnā diena



   16.martam faktiski vajadzētu būt latviešu nacionālā naida melnajai dienai pret vācu fašistiem. Vajadzētu būt tā, ka katru gadu 16.martā visā Latvijā latvieši vienoti demonstrē savu nacionālo naidu pret vācu fašistiem. Tā nav priecīga svētku diena, bet gan ir neizdzēšama naida melnā diena pret vācu fašistiem.
   Tādai melnai dienai ir obligāti jābūt latviešu kalandārā. Latviešu kalendārā ir obligāti jābūt melnai dienai, kas ir veltīta tautas naida apliecinājumam pret vācu fašistiem. Protams, tā var būt arī cita diena. Šai dienai nav obligāti jābūt 16.martam. Var izvēlēties arī citu dienu. Taču obligāti tādai melnai dienai ir jābūt latviešu kalendarā. Latviešu tautai obligāti ir jāapliecina savs naids vācu fašistiem. Tas ir jādara regulāri un nepārtraukti, kamēr eksistēs latviešu tauta kā vienots un suverēns etniskais kolektīvs.
   Iemesls  tādas dienas nepieciešamībai ir konkrēts un loģiski neapstrīdams – vācu fašisti gribēja iznīcināt latviešu tautu kā nevērtīgu tautu! Atkārtoju, pasvītrojot doto faktu: vācu fašisti gribēja iznīcināt latviešu tautu kā nevērtīgu tautu!  Vācu fašisti plānoja pēc savas uzvaras II Pasaules karā iznīcināt latviešu tautu kā nevērtīgu tautu!
   Domāju, lieki ir norādīt, ka tik necilvēciski pret latviešu tautu neviens nav izturējies! Citas tautas pret latviešu tautu ir dažādi izturējušās. Taču nevienas tautas varas elite neplānoja latviešus iznīcināt kā nevērtīgu tautu. To plānoja vienīgi vācu fašisti. Un viņi noteikti būtu iznīcinājuši latviešus, ja būtu uzvarējuši II Pasaules karā. Vācu fašistu uzskatā latvieši ir nevērtīga tauta, kas ir jāiznīcina.
   Domāju, lieki ir atgādināt, cik absurda ir mūsdienu latviešu tautas vienas daļas attieksme pret vācu fašistiem. Vācu fašistu apjūsmošana pēcpadomju laikā katru gadu 16.martā ir visuzskatāmākais piemērs latviešu tautas vienas daļas absurdajai vēsturiskajai atmiņai. Tā vietā, lai nosodītu un vienoti apliecinātu nacionālo naidu pret vācu fašistu plānu iznīcināt latviešus kā nevērtīgu tautu, tautas viena daļa nevēlas zināt un ņemt vērā drausmīgo vēsturisko patiesību. Tautas viena daļa kā spitālīgi apmāta nespēj objektīvi izprast un novērtēt drausmīgo vēsturisko patiesību.
   Nav taču grūti saprast, par ko liecina tautas vienas daļas vēsturiskās atmiņas absurdās kroplības? Tās liecina par to, ka vācu fašistiem varbūt bija taisnība – latvieši ir nevērtīga tauta! Cits izskaidrojums nemaz nevar būt, ja mūsdienu latvieši ar ziediem un dziesmām 16.martā sveic savas slepkavas – latviešu holokausta plānotājus! Cits izskaidrojums nemaz nevar būt, ja ņemam vērā arī rusofobijas izplatības drausmīgo apjomu šodienas latviešu sabiedrībā. Daudzi latvieši nevis nosoda vācu fašistus, bet nosoda savus glābējus! Tā ir neticama situācija! Tā ir nenormāla situācija! Tā neliecina par tautas vērtību! Tauta taču neko nav darījusi, lai likvidētu tautas tās daļas rīcību, kas apkauno visu latviešu sabiedrību! Tauta neko nav darījusi, lai visi latvieši ar cieņu izturētos pret saviem glābējiem, kuri novērsa latviešu holokaustu! Tautas kalendārā nav nacionālā naida melnā diena pret vācu fašistiem! Kamēr latviešu sabiedrībā turpinās 16.marta ārprāts, visai cilvēcei ir tiesības latviešus uzskatīt par nevērtīgu tautu. Tas nav patīkami, bet tas ir pilnā mērā pelnīti!




  

Tolerances funkcija



   Rietumu ideoloģijā tolerancei tiek veltīta ļoti liela vērība un atvēlētas grandiozas summas. Zinot to, ka tolerance faktiski ir cilvēku komunikācijas dabiska (organiska) sastāvdaļa un cilvēku esamībā tolerance pastāv neatkarīgi no ANO, ES konfederācijas un atsevišķo valstu, sabiedrisko organizāciju un skolu speciālajām akcijām, rodas vēlēšanās noskaidrot tolerances ideoloģiskā „piāra” patieso (neformālo) iemeslu. Liberālās demokrātijas speciāli organizētā ideoloģiskā kņada ap toleranci vedina domāt, ka tāds iemesls pastāv.
   Viss liecina, ka iemesls ir šāds. Rietumu civilizācijai ir nepieciešams reabilitēt (atjaunot iepriekšējo reputāciju) kapitālismu, ar kuru aizvadītajos apmēram 40 gados ir notikušas milzīgas pārvērtības un pašlaik kapitālismam visvairāk piestāv epitets „iracionālais”. Respektīvi, izveidojies ir iracionālais kapitālisms.
   Var rezumēt vēl plašāk. Proti, Rietumu sabiedrībai ir nepieciešams reabilitēt savu cilvēcisko seju jeb ētosu (morāles ideālu, principu, normu kopumu) vispār. To nepieciešams darīt tāpēc, ka demogrāfiskā pāreja stimulē ļoti dziļas izmaiņas „balto” cilvēku darbībā, uzvedībā un komunikācijā.
   Izmaiņas ir milzīgas. Turklāt tās galvenokārt ir sliktas izmaiņas un skaidram prātam grūti aptveramas izmaiņas. Tāpēc liberālās ideoloģijas mērķis ir aicināt samierināties un atzīt milzīgās izmaiņas, izturēties iecietīgi pret visām izmaiņām.
   Bet tā reizē ir atbrīvošana no jebkādas atbildības par to, kas ir noticis ar „baltajiem” cilvēkiem. Tāpēc, piemēram, masu cilvēkiem ļoti patīk plurālisms. Viņi ar dziļu prieku apsveic propagandēto plurālismu un propagandēto toleranto attieksmi pret plurālismu. Viņi priecājās, ka viņu viedokļa saturs nevienu neinteresē un par viedokļa saturu viņiem nav jāatbild. Katrs masu cilvēks tagad ir ielāgojis, ka tautā ir iezombēts toleranti izturēties pret plurālismu kopumā un pret katru viedokli atsevišķi neatkarīgi no tā, vai tas ir pareizs vai nepareizs.
   Tādējādi tolerances ideoloģiskā propaganda palīdz Rietumu ļaužu masām pielāgoties dzīvei jaunajos sociālajos, ekonomiskajos, politiskajos, intelektuālajos, morālajos apstākļos, kas no Rietumu cilvēku kultūras atmiņas viedokļa neatbilst veselajam saprātam, jo ir pretrunā ar dzīves jēgu un kārtību vēl nesenā (līdz XX gs. 70.gadiem) pagātnē.

No raksta „Ilustrācijas komentārs..”.





  

piektdiena, 2014. gada 23. maijs

Noziegumu brīvība



   Aizvadītajos apmēram divdesmit gados ir radīts jauns sociālais produkts, kuru ieteicams dēvēt par noziegumu brīvību. To radīja Rietumu civilizācija. Tāpēc jaunā sociālā produkta lietotāji ir „baltie” cilvēki. Viņi to lieto ar baudu katru gadu arvien vairāk un vairāk. Atsevišķās zemēs jaunais sociālais produkts ir valstiski politiskās dzīves pamats. Ja šajās zemēs pārtrauktu izmantot jauno sociālo produktu, tad sāktos jauna valstiski politiskā dzīve un noziegumu brīvības likvidācija atgādinātu revolūciju. Mūsdienu Latvijā noziegumu brīvības prakse attiecas uz katru iedzīvotāju. Ja mūsdienu Latvijā tiktu likvidēta noziegumu brīvība, tad katram godīgam pilsonim un nepilsonim sāktos cilvēka cienīga dzīve.
   Runa ir par visdažādākā veida noziegumu brīvību. Cilvēku dzīvē ir ļoti liela noziegumu daudzveidība. Var būt morālie noziegumi, tikumiskie noziegumi, politiskie noziegumi, ekonomiskie noziegumi, reliģiskie noziegumi, ideoloģiskie noziegumi, psiholoģiskie noziegumi, profesionālie noziegumi, kriminālie noziegumi, nacionālie noziegumi, noziegumi pret cilvēci, tautu, nāciju, valsti, atsevišķiem indivīdiem, dzīvniekiem, dabu.
   Jaunajā sociālajā produktā principā runa var būt par jebkura veida noziegumu. Arī kriminālajiem noziegumiem, par kuriem likumdošanā paredzēts sods. Tajās zemēs, kurās jaunais sociālais produkts ir valstiski politiskās dzīves pamats, galvenokārt runa ir par kriminālajiem noziegumiem un noziegumiem pret tautu un nāciju. Masveidā noziegumu brīvība attiecās uz ideoloģiskajiem, politiskajiem un morālajiem noziegumiem, par kuriem likumdošanā nav paredzēts sods.

No raksta „Noziegumu brīvība”.