Konceptuālais karš

   Konceptuālais karš ir interpretāciju karš. Tajā karo koncepcijas. Kaujas ieroči ir konceptuālais instrumentārijs. T.s. aukstais karš starp Rietumiem un sociālisma sistēmu bija konceptuālais karš, katrai pusei cilvēku dzīvi interpretējot savā veidā.

   Aukstajam karam bija paradoksāla iezīme. Risinājās konceptuālais karš, taču dzīves pamatnosacījumi un pamatmērķi abām karojošajām pusēm bija identiski. Citādi tas nevarēja būt, jo abu pušu sociums pieder vienai rasei. „Baltiem” cilvēkiem visiem ir kopīgi dzīves pamatnosacījumi (demogrāfiskā krīze/garīgā un morālā katastrofa/rases izmiršana) un kopīgi mapatmērķi (tieksme pēc materiālās labklājības/dzīves baudīšanas).

   ASV sāka konceptuālo karu pret sociālisma sistēmu/PSRS pēc 1945.gada tāpēc, ka komunistu elite neļāva amerikāņiem realizēt „banānu revolūciju”.

   Par „banānu revolūciju” sauc varas maiņu, kuru realizē bijušais kolonizātors savā kontrolētajā teritorijā, kurai nav reāla suverenitāte. Tā amerikāņi rīkojās Latiņamerikā. Tur ASV organizēja valsts apvērsumus, lai gāztu valdību, kas bija nelabvēlīga amerikāņu augļu tirgotājiem – banānu tirgotājiem. Tā radās nosaukums „banānu revolūcija”.

   XX gs. un XXI gs. ir bijušas ne tikai „banānu revolūcijas”, jo amerikāņu interesēm ir ļoti plašs spektrs – nafta, derīgie izrakteņi, atļauja ierīkot karabāzes utt.

   Bet visriebīgākais ir tas, ka no XX gs. 60. gadiem amerikāņi sāka ideoloģiski nomaskēt savas patiesās intereses svešās zemēs ar visdažādākajām demagoģiskajām formulām. No tām vispopulārā ir atruna, ka amerikāņi vēlas attiecīgajai svešajai tautai ieviest savā valstī „demokrātiju”, „cilvēktiesības”.

   PSRS/sociālisma sistēma zaudēja konceptuālajā karā. Zaudēja tāpēc, ka balstījās uz godīgākiem paņēmieniem un  tādējādi nespēja dot prettriecienu amerikāņu demagoģijai, kurai it kā bija humāns raksturs. Komunistu vara neprata izdomāt informatīvi interpretējošos ieročus – konceptuālos ieročus. To neprot arī Krievijas Federācija. Prot vienīgi Baltkrievija.