Domāšana

   Cilvēku, kurš lasa (Homo legit), ir nomainījis cilvēks, kurš skatās (Homo videt). Lasošais cilvēks ir gudrāks par skatošo cilvēku. Lasīšanas procesā ir iesaistītas smadzenes vairāk nekā skatīšanās procesā. Lasītais dod dziļāku priekšstatu.

   Aizvadītajos apmēram 200 gados abu minēto cilvēku tipu domāšanā valdīja ekonomiskā domāšana. No Ādama Smita (1723-1790) ekonomiskās filosofijas Rietumos sākās ekonomiskā domāšana. Smits mācījās no filosofa Džona Lokka (1632-1704) un filosofa Dēvida Juma (1711-1776). Smits faktiski veidoja filosofisko, ētisko un juridisko koncepciju, kurā centrālā loma bija brīvības kategorijai. Brīvības kategorijas ilustrācijai viņš izmantoja ekonomiku – saimnieciskās darbības materiālu. Vēlāk Smita idejas absolutizēja - akcentēja ekonomisko informāciju. Tā radās politekonomija, kura tiecās kļūt „precīza” zinātne, izkonkurējot filosofiju un ideoloģiju.

   Kārlis Markss (1818-1883) arī mācījās no filosofiem. No Hēgeļa, kurš saimnieciskās darbības apcerei neveltīja lielu uzmanību. Viņam interesēja Ideja, dialektiskās transformācijas. Markss pielietoja dialektisko metodi saimnieciskās darbības analīzē. Viņš ekonomiku pārvērta par dzīves prioritāti, visu procesu primāro avotu. Arī politisko procesu dzinējspēks kļuva ekonomika. To akcentēja arī liberālisms. Tas deva iemeslu M.Vēbera apzīmējumam „Homo economikus”. Savukārt Walter Rathenau (1867-1922) teica: „ekonomika – tas ir liktenis”. Tātad marksismam un liberālismam kopēja ir ekonomikas absolutizācija. Kapitālisma ekonomiskajā modelī centrā ir tirgus, bet sociālistiskajā (marksistiskajā) ekonomiskajā modelī centrā ir plāns. Tā tas bija līdz 1991.gadam, kad sabruka sociālisms Eiropā. Pēc 1991.gada kapitālistiskajā ekonomiskajā modelī uzplauka jauna ideoloģija – tirgus kā planetāri globāla ideoloģija. Radās planetārā mēroga tirgus sabiedrība, kurā visu mēra ar naudu. Tā faktiski bija patērēšanas sabiedrība, kuru kapitālistiskajās zemēs apzināti formēja no Reigana-Tečeres ēras. PSRS arī formēja patērēšanas sabiedrību. 1961.gadā tika pieņemta PSKP jauna programma. Tajā tika izvirzīts uzdevums maksimāli apmierināt padomju pilsoņu materiālās vajadzības. Demogrāfiskā pāreja sagandēja ekonomisko domāšanu. XXI gs. Rietumos valda iracionālisms un tā formāts – maniakālais finansiālisms.