"Okupāciju" specifika

   

   Amerikāņu „okupācija” un padomju „okupācija” būtiski atšķirās. Būtiskās atšķirības pamatā ir brīvības realitāte. Padomju „okupācijā” nepastāvēja ne politiskā, ne garīgā brīvība. Amerikāņu „okupācijā” ir iespējams konstatēt garīgo brīvību. Taču latvieši to neprot izmantot, lai pilnveidotu savas tautas cilvēcisko kapitālu. Protams, garīgā brīvība arī tiek dozēta. Ģeokrātiskā valstiskuma valdnieki to cenšas darīt ar naudu, finansējot garīgās kultūras pasākumus. Taču naudu var dažādi tērēt. Var praktiski lietderīgi  iztērēt naudu „atvērtas sabiedrības” izveidošanai. Pie mums diemžēl nauda tiek paklausīgi tērēta, lai tautā nostiprinātu neoliberālisma un postmodernisma kroplības. Tas sākās jau pēc Sorosa fonda izveidošanas 1992.gadā. Fondu līdz 1996.gadam paklausīgi vadīja trimdas latviete agresīvi nekaunīgā lesbiete-vecmeita Matīsa. Viņas piemēram sekoja citi fonda direktori trimdas latvieši, kuri aizvadītajā laikā sāka naudu dalīt pavisam dīvaini. Tas attiecās uz 2010.g. Sorosa fonda dibināto Jesajas Berlina biedrību. Latvieši ļoti aizdomīgi pēkšņi kļuva ebreju dedzīgi fani, sāka tēlot filosofus. Biedrības pasākumu centrā tādi vietējie pseidointelektuālisma ģēniji kā Tīrons, „satori”, „delfi”. Izrādās, ebreju kvēla draudzene un filosofe ir arī pederasta māte VVF. Publikācijās par biedrību nefigurē mūsu augstskolu filosofijas profesori. Tātad biedrība naudu tērē bez speciālistu līdzdalības. Amerikāņu specdienestu sulainim Muižniekam arī bija savs fonds. Viņa darbiniece teica, ka Nils nezinot, kā iztērēt naudu. Taču nevienu mūsu nopietno priekšlikumu Latvijas kultūras vēsturē un multikulturālismā neatbalstīja. Bija jāatbalsta tikai tas, kas kropļo sabiedrības apziņu amerikāņu „cilvēktiesību” un „demokrātijas” izpratnē. Aizvadītajos pēcpadomju garīgās brīvības apstākļos zinātnei, izglītībai, mākslai iztērēto miljonu lietderības koeficients ir nulle. Bet varēja būt pilnīgi savādāk, ja amerikāņu „okupācijas” garīgās brīvības noteikumus izmantotu saprātīgi un nacionāli patriotiski.