Aktuāla izziņas konstrukcija laikā, kad sabiedrības degradācija jau ir
sākusi izpausties bioloģiski – sabiedrības locekļu sejās. Degradācijas formas „daunisms”,
idiotija, stulbums, kretīnisms atspoguļojās daunu, idiotu, stulbeņu, kretīnu
sejās. Medijos ievietotajās fotogrāfijās sāk dominēt ļoti nepatīkamas sejas. Tā
ir strauji progresējoša tendence Rīgas medijos. Jēdzienu „fiziognomika” ieviesa
Hipokrāts. Viņa ieskatā daba ietekmē cilvēka izskatu. Ar šo jēdzienu apzīmē
teorētiskās domas atzaru, interesējoties par cilvēka garīgo pasauli,
psiholoģiju, rakstura formēšanos. Par fiziognomiku dzīvi interesējās
Aristotelis. Viņš radīja „fiziognomistisko estētiku”. Fiziognomika var būt
objektīvs kritērijs cilvēka rakstura, uzvedības diagnosticēšanā un
prognozēšanā. Tā teikt, cilvēka sejā atspoguļojās tas, ko no viņa var sagaidīt.
Fiziognomika paver iespēju cilvēkus klasificēt, kataloģizēt, tipoloģizēt.
Fiziognomika bija modē XVIII gadsimtā, taču „īsta” zinātne nekļuva.
Fiziognomikā lielu uzmanību pievērš acīm, – acis esot dvēseles spogulis.
Uzmanību pievērš pieres augstumam – „intelektuālis ar augstu pieri”.
Fiziognomiskā analīze veicina tādus novērojumus kā „labsirdīgs vīriņš”, „bezbailīgs
ar ērgļa skatu”. Fiziognomikas vislielākā „speciāliste” ir māksla. Glezniecībā,
kinomākslā noteikta izskata tipi simbolizē noteiktu pasaules uzskatu, morālo
stāju, sociālo statusu utt. Ja agrāk vajadzēja grimēt „idiotu”, tad tagad var
atrast sejas, kuras idiota lomai nav jāgrimē. Rīgā šajā ziņā ir liela izvēle
jauniešu populācijā. Uzvedības stereotipi nav iespējami bez attiecīgā ārējā
izskata stereotipiem. Tas pats attiecās uz sociālo statusu: bagātnieki
(buržuāzija) resni vīri ar trulām sejām, aristokrāti – tievi, izstīdzējuši
cilvēki ar inteliģentām sejām, inteliģents vienmēr ir ar „brillītēm”.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru