trešdiena, 2016. gada 14. septembris

Fiziognomika



Aktuāla izziņas konstrukcija laikā, kad sabiedrības degradācija jau ir sākusi izpausties bioloģiski – sabiedrības locekļu sejās. Degradācijas formas „daunisms”, idiotija, stulbums, kretīnisms atspoguļojās daunu, idiotu, stulbeņu, kretīnu sejās. Medijos ievietotajās fotogrāfijās sāk dominēt ļoti nepatīkamas sejas. Tā ir strauji progresējoša tendence Rīgas medijos. Jēdzienu „fiziognomika” ieviesa Hipokrāts. Viņa ieskatā daba ietekmē cilvēka izskatu. Ar šo jēdzienu apzīmē teorētiskās domas atzaru, interesējoties par cilvēka garīgo pasauli, psiholoģiju, rakstura formēšanos. Par fiziognomiku dzīvi interesējās Aristotelis. Viņš radīja „fiziognomistisko estētiku”. Fiziognomika var būt objektīvs kritērijs cilvēka rakstura, uzvedības diagnosticēšanā un prognozēšanā. Tā teikt, cilvēka sejā atspoguļojās tas, ko no viņa var sagaidīt. Fiziognomika paver iespēju cilvēkus klasificēt, kataloģizēt, tipoloģizēt. Fiziognomika bija modē XVIII gadsimtā, taču „īsta” zinātne nekļuva. Fiziognomikā lielu uzmanību pievērš acīm, – acis esot dvēseles spogulis. Uzmanību pievērš pieres augstumam – „intelektuālis ar augstu pieri”. Fiziognomiskā analīze veicina tādus novērojumus kā „labsirdīgs vīriņš”, „bezbailīgs ar ērgļa skatu”. Fiziognomikas vislielākā „speciāliste” ir māksla. Glezniecībā, kinomākslā noteikta izskata tipi simbolizē noteiktu pasaules uzskatu, morālo stāju, sociālo statusu utt. Ja agrāk vajadzēja grimēt „idiotu”, tad tagad var atrast sejas, kuras idiota lomai nav jāgrimē. Rīgā šajā ziņā ir liela izvēle jauniešu populācijā. Uzvedības stereotipi nav iespējami bez attiecīgā ārējā izskata stereotipiem. Tas pats attiecās uz sociālo statusu: bagātnieki (buržuāzija) resni vīri ar trulām sejām, aristokrāti – tievi, izstīdzējuši cilvēki ar inteliģentām sejām, inteliģents vienmēr ir ar „brillītēm”.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru