Patērēšanas sabiedrība

v  Rietumos kapitālisma komerciālais gars sadzīvo ar morāli; pie mums – nesadzīvo pēcpadomju laikā; komerciālais gars sagrauj visu – medicīnu, izglītību, zinātni, medijus; pat pret valsts varas iestāžu funkcijām latviešu „politiķi” izturās kā pret pakalpojumu sniegšanu, par naudu apkalpojot sabiedrību.

v  Pakapojumu sabiedrības galvenais princips: jo zemāks ir sabiedrības izglītotības līmenis, jo lielāka ir patērēšana; mazizglītoti un aprobežoti indivīdi patērē vairāk nekā saprātīgi un izglītoti indivīdi.

v  Kapitālisma klasiskajā periodā valdošā šķira buržuāzija realizēja apgaismības politiku – rūpējās par strādnieku izglītību, vēlējās paaugstināt strādnieku intelektuālo, izglītības, garīgās kultūras līmeni. Kapitālisma klasiskajā periodā valdīja tēze „Cilvēks – tas skan lepni”. Kapitālisma neoliberālās demokrātijas periodā (mūsdienās) valdošais ekonomiskās elites slānis vairs nepievēršās apgaismības politikai, bet gan ciniski izturās pret proletariātu; slavenākais ir finansu elites cinisms, izplatīta ir banku alkātība un antihumānisms; to visu veicina finansu elites degradācija. Kapitālisma neoliberālās demokrātijas periodā valda tēze „Cilvēks – tas skan garlaicīgi”. Lai novērstu garlaicību, cilvēki tiek aicināti doties uz veikaliem – garlaicību pārvarēt ar „šopingu”. Vēl patērēšanas garu uzkurina ar sabiedrības iebiedēšanu, speciāli izplatot iebiedējošu informāciju; jo medijos vairāk slepkavību, jo cilvēki ātrāk bēg no „dzīves šausmām” uz veikaliem, lai aizmirstu TV redzētās briesmas.

v  Patērēšanas mānijai ir zināmi psiholoģiskie nosacījumi. Rietumu cilvēki ciena progresu. Viņi visās jomās vēlas redzēt attīstību, augšupeju. Tajā pašā laikā viņi nesaprot, ka ekonomiskā izaugsme ir vienota ar patērēšanas izaugsmi, kas savukārt attiecīgi atsaucās uz sabiedrisko apziņu; milzīgi līdzekļi tiek ieguldīti patērēšanas stimulēšanā, kas ir objektīvi nepieciešams preču ražošanas pieauguma apstākļos; reklāmā iztērētās summas faktiski ir sociāli nevērtīgi izlietotas summas, kuras varētu izlietot nesalīdzināmi produktīvāk (zinātnei, izglītībai, veselības aizsardzībai, pensijām).

v  Patērēšanas sabiedrība Rietumu civilizācijā attīstījās vienlaicīgi gan Rietumos, gan austrumos; PSRS 60.gados sākās „universālveikalu laikmets”; patērēšana kļuva par dzīves galveno jēgu ļoti daudziem cilvēkiem.

v  Patērēšanas sabiedrības pastāvēšana ir permanentas krīzes liecība; katras krīzes pamatā ir garīgās kultūras krīze - kaut kas nav kārtībā ar sociuma garīgo pasauli; ekonomiskā krīze ir tikai aizberga redzamā daļa.

v  Patērēšanas sabiedrībā kapitulē senas un svētas nostādnes: patiesība un cilvēciskums, tiesības un saprāts; pārstāj funkcionēt valsts institūti; „draudzes gani” degradējās līdz homoseksuālisma atzīšanai.