Evolūcijas aspekti

§  Gribas brīvība neeksistē pati par sevi. Gribas brīvība ir atkarīga no bioloģiskā mantojuma – bioloģiskās iedzimtības.

§  Smadzeņu darbību var ietekmēt ķīmiski (piem., ar alkoholu). Smadzeņu iekaisumi iedzimtības rezultātā rada pedofīlus, homoseksuālistus, noziedzniekus, imbecilus.

§  Cilvēku DNK mutācija notiek nepārtraukti, un to neietekmē radiācija, Saules aktivitāte, kultūra. Tas ir pašorganizācijas process. Mutācija ir ģenētiskās mainības avots; bez mutācijas nebūtu evolūcijas un cilvēciskās daudzveidības. Tēvs un māte dažādi ietekmē bērnu ar mutācijām. No tēva mutācijām bērns saņem daudz vairāk nekā no mātes mutācijām.

§  Vācijā nacisti esot sterilizējuši apm. 400 000 “nevērtīgos” – iedzimtības ziņā bīstamos.

§  Katra sevi cienoša valsts organizē ģenētiskās konsultācijas, lai nepieļautu kroplību turpināšanos.

§  ASV sterilizācija sākās 1907.gadā Indiānas štatā saskaņā ar atbilstošu likumu (pirmais tāda satura likums pasaulē!?). Līdz 1974.gadam Indiānas štatā sterilizēja 2,5 tūkstošus, lai nepieļautu noziedzības, izvarošanas, idiotisma izplatību. Sterilizēja arī pederastus, seksuāli neizvēlīgas sievietes. Oregonas štatā sterilizēja līdz 1983.gadam. ASV pavisam kopā ir sterilizēti apm. 60 000 “nevērtīgie”, lai nepieļautu epilepsijas, imbecilitātes, vājprātības izplatību.

§  Zviedrijā plaša valsts programma sterilizācijai bija no XX gs. 30.gadu beigām līdz 50.gadiem. Zviedrijā darbojās eigēnikas likums 1934.-1976.g. Minētajos gados sterilizēja 31 000 eigēnikas likumā fiksētos “klientus”. Zviedrijā centās atbrīvoties no iedzimtām slimībām un psihiskām novirzēm. 1922.g. Upsalā tika nodibināts Rasu bioloģijas valsts institūts. 1909.gadā Zviedrijā izveidoja “Zviedru rases higienas biedrību”.

§  No vides/kultūras un iedzimtības ir atkarīgi instinkti, temperaments, uzbudinātība, prāts, atmiņa, darbības tieksmes, spējas, talants, rakstura īpašības, emocionālās reakcijas, pašaizsardzības instinkti, egoisms, altruisms.

§  Visi garīgie procesi ir atkarīgi no nervu šūnu īpašībām, smadzeņu anatomijas un arhitektūras.

§  Jēdziens “eigēnika” ir no 1869.gada F.Galtona grāmatā “Talanta mantošana, tā likumi un sekas”. Ar doto jēdzienu apzīmē labu īpašību palielināšanu un selekciju, vēršoties pret kaitīgu iedzimtību, ar ko mūsdienās nodarbojas medicīnas ģenētika – šodienas eigēnika.

§  Eiropiešu dzimstības bumam XIX gs. ir noteiktas sekas: krasi pieauga vidusmēra cilvēku skaits jeb t.s. masu cilvēku skaits; Eiropā/Rietumu civilizācijā izveidojās masu sabiedrība ar masu kultūru, kuras progress turpinās XXI gs.; masu sabiedrībā noteicošā loma kļuva vidusmēra cilvēkiem, viņi ieguva iespēju diktēt sabiedrības dzīves noteikumus, tos uzspiežot visam sociumam; tiek uzskatīts, ka vidusmēra cilvēks totālu uzvaru guva XX gs. 70.gados, kad to sāka apkalpot postmodernisms un neoliberālisms.

§  Planetārās demogrāfiskās pārejas (1960-2050) sekas ir “balto” cilvēku izmiršana, novecošana un bojāejas mentalitātes nostiprināšanās.

§  Mūsdienu ģenētika ir pierādījusi neiespējamību selekcijas veidā izveidot īpaši gudru cilvēku slāni.

§  Valsts pienākums ir kontrolēt dzimstību. To var darīt dažādi. Tajā skaitā sniedzot eigēniskus padomus jaunlaulātajiem, atbalstot zinātnes pētījumus par psihisko īpašību (slimību) ģenētisko faktoru. Valsts politika nepieļauj spēka pielietošanu eigēnisko uzdevumu risināšanā. Bez eigēnisko uzdevumu risināšanas valsts un starptautiskajā mērogā ir iespējama cilvēces ģenētiskā katastrofa.

§  Humānistiskā pozīcija nenosaka konkrētus sociālos soļus evolūcijas regulēšanā, taču noliedz priekšlikumus cilvēka ģenētiskajā mākslīgajā konstruēšanā. Ģenētiskā inženierija ir bīstama.

§  Rietumu civilizācijā un citās civilizācijās veiktā sterilizācija faktiski neko nedeva. Tāds ir mūsdienu zinātnes viedoklis. Iedzimtās slimības ir recesīvas (spējīgas atkāpties uz kādu laiku). Gēni, kuros iemiesojas iedzimtās slimības, ir plaši sastopamai cilvēku populācijā. Nenormālo gēnu likvidēšanai nav jēgas, jo dabiskā selekcija nepieļauj to attīstību. Likvidēto nenormālo gēnu vietā rodas jaunas mutācijas. Jaunākie pētījumi ģenētikā liecina par dabiskās izlases turpināšanos cilvēcē. Par to liecina procesi cilvēka genomā.