Tagadnes elementi (3)

§  Nākas lasīt – “personificēts ļaunums”. Ko tas nozīmē? Acīmredzot personificēts ļaunums ir atsevišķa indivīda pastrādāts ļaunums. Tāpat vārdu “personificēts” var attiecināt uz sociāliem veidojumiem; piem., varas institūcijām. Par personifikāciju sauc cilvēka spēju un īpašību piedēvēšanu dzīvniekiem, dabas parādībām, priekšmetiem, jēdzieniem. Piem., personificēts ļaunums var būt jēdzienam “valsts prezidents”, “premjerministrs”, “deputāts”. Personificēt nozīmē kā dzīvus cilvēkus attēlot abtraktas, sociālas, morālas, politiskas un cita veida parādības.

§  Visjaunākajos laikos (no XX gs. 70.gadiem) Rietumu civilizācijā progresa galvenais virzītājs ir minoritātes – etniskās, seksuālās, sociālās un cita veida minoritātes, uzsākot un aktīvi turpinot savu interešu aizstāvēšanu kā sociuma galveno uzdevumu. Tā ir kļuvusi sistēmiska problēma – tāda problēma, kas ir saistīta ar veseluma un daļu attieksmēm.

§  Tiek uzskatīts, ka vienādā līmenī nevar pastāvēt tādi svarīgi cilvēka/sabiedrības esamības faktori kā taisnīgums, brīvība un attīstība. No tik tikko nosauktajiem trim faktoriem iespējami ir tikai divi faktori, kuri var veidot dažādas kombinācijas bez trešā faktora. Tā, piemēram, var būt taisnīgums un brīvība, bet tādā gadījumā nav iespējama attīstība. Ja pastāv taisnīgums un attīstība, tad nav iespējama brīvība (šis variants bija sastopams fašismā, sociālismā, kā arī eksistē neoliberālismā).

§  Valstiskuma pamatatribūti ir iedzīvotāji un teritorija. Ja valsts zaudē iedzīvotājus un teritoriju, tad valstiskums ir apdraudēts un valsts sabrukums ir nenovēršams.

§  1975.gadā sagatavotais Trīspusējās komisijas ziņojums “The Crisis of Democrasy” bija veltīts attīstības tendenču vadāmībai. Turpmākajos gados praktiski pierādījās tas viss, kas tika minēts ziņojumā.

§  2009.gadā sakarā ar II Pasaules kara sākuma 70.gadadienu Rietumu ideoloģija sāka propagandēt sabiedrības apziņā kara jaunu koncepciju. Tajā tiek vienādots nacisms un staļinisms, par kara sākšanu atbildīga ir Vācija un PSRS, par noziegumu pasludina Molotova-Rībentropa paktu, par holokaustu atbildīga ir PSRS. Sākās II Pasaules kara vēstures jauna “interpretācija”. Tā ir vērsta pret Krieviju, kura nepakļaujas Rietumu diktatūrai. Jaunajā “interpretācijā” tiek apgalvots, ka cilvēci no nacisma un staļinisma izglāba amerikāņi. Krievija pretojas kara jaunajai koncepcijai. 2009.gada 15.maijā prezidents Medvedjevs izveidoja speciālu komisiju pret vēstures falsifikāciju. Taču vēsturiskais revizionisms neoliberālisma talārā turpina maldināt pasaules sabiedrisko domu.

§  Neoliberālisma kritikā ir sastopami tādi vērtējumi kā “neoliberālisma dzīvnieki”, “intelektuālais tuksnesis”, “morālais tuksnesis”.

§  Šodienas neoliberālisms nav Voltēra un citu Rietumu domātāju liberālisms, kas aizstāvēja brīvību un atbildību, jo brīvība bez atbildības neeksistē; neoliberālisms sludina tikai brīvību bez atbildības.

§  Neoliberālismā izpaužas hēdonisma demokratizācija un masovizācija, kā arī sabiedrības infantilizācija.