Demokrātija

   Par demokrātiju ir grūti runāt ar bagātajiem. Viņi atzīst tikai naudu. Bagātība ir laba lieta godīgiem cilvēkiem. Taisnīgs jebkurā valstī ir tikai tas, kas ir derīgs varai. Arī ar varu ir grūti runāt par demokrātiju. Vara atzīst tikai varu. Atzīst arī naudu. Demokrātija nav atkarīga no politiskās gribas ieviest demokrātiju. Demokrātija ir atkarīga no sabiedrības spējas pašorganizēties, bet nevis no politiskā voluntārisma. Demokrātija ir sabiedrības, bet nevis varas sociālais kapitāls. Angļiem patīk vārdi „grassroots communities”. Tā viņi apzīmē sabiedrības iniciatīvu. Tā ir iniciatīva „no apakšas” – no sabiedrības dzīlēm. Šī iniciatīva ir demokrātijas aizsākums. Reālas demokrātijas aizsākums, bet nevis politiskās varas demagoģiski izsludinātās demokrātijas aizsākums. Sabiedrības pašorganizētība ir reta parādība. Darba ņēmēju („ekspluatējamo”) garīgā sfēra vienmēr ir mazāk aktīva nekā darba devēju („ekspluatatoru”) garīgā sfēra. Domāšana augstā filosofiskā un humānistiskā veidā nav darba ņēmēju dziļa īpašība. Bez šīs domāšanas nevar būt sabiedrības pašorganizēšanās nozīmības izpratne demokrātijas kontekstā. Sabiedrības sociālā kapitāla centrā ir jābūt uzticībai sabiedrības solidaritātei. Šī uzticība ir svarīgs faktors demokrātijai – sabiedrības pašorganizācijai. Sabiedrības pilsoniskā apātija, masu apolitiskums nekādā ziņā nevar sekmēt demokrātijas rašanos. Eksistē sociālā kapitāla radīšanas rekomendācijas. Iesaka realizēt pilsoniskās apgaismības programmas, atbalstīt pašcieņas jūtas, publiskās aktivitātes stimulēšanā izmantot sabiedrības slavināšanu, organizēt kooperācijas iemaņu mācīšanu, lokālo līderu sagatavošanu.