Patoloģijas (novirzes no normas)
var būt visdažādākās. Visdažādākās var būt kanonizētās (par vienīgi pareizo
normu pārvērstās) patoloģijas. Kanonizēto patoloģiju virzībai ir vēsturisks
raksturs. Proti, kanonizētās patoloģijas var vēsturiski mainīties. Mainoties
laikmeta vispārējai tonalitātei, mainās kanonizētās patoloģijas. Piemēram, patreizējā
pārejas laikmetā tiek kanonizētas homoseksuālās patoloģijas. Latvieši šajā
procesā ir iesaistījušies ar lielu entuziasmu, jo latviešiem vispār ir intīmas
attiecības ar patoloģijām kā antropoloģiskajām izpausmēm. Latviešu pederasti
tagad ir „dienas varoņi” –tautas paraugs, tautas izcilākie dēli. Latvieši prot
aizsargāt gan juridiskās deviācijas (aizmugurisko tiesāšanu), gan seksuālās
deviācijas, kuras saņem ne tikai juridisko aizsardzību, bet arī morālo
aizsardzību. No tradicionālajām latviešu kanonizētajām patoloģijām nākas minēt
noziegumu brīvību, pievienošanās debilitāti, zemiskumu, denuncēšanas māniju,
nelietību, tumsonību, politisko aprobežotību, paškritikas trūkumu, naidu pret
apgaismību, mākslu, zinātni, garīgumu, patiesu reliģiozitāti, profesionālismu,
talantu. Latviešu vissenākās kanonizētās patoloģijas ir zagšana un blēdības.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru