Refleksijas par morāli

·        Tas, kas nesen bija negods un kauns, tagad ir kļuvis lepnuma un prestiža avots. Piemēram, „prihvatizācija”, budžeta zagšana utt.

·        Amoralitāte kā postmodernisma fundamentāls terorisms.

·        Morāle instrumentāli apkalpo cilvēku viņa darbībā, uzvedībā un komunikācijā.

·        Viduvējība ar savu pelēko prātu un dvēseli kā tautas dēmons.

·        Pasivitāte, apātija, neticība kā morāli psiholoģiskais motīvs.

·        Plebeju, lumpenu, filistru racionālisms kā morāles elements.

·        Esot naivi ticēt, ka tauta ir spējīga patstāvīgi redzēt patiesību.

·        Valsts stabilitāte ir atkarīga no pavalstnieku morālās stabilitātes. Jau sen tā ir triviāla tēze.

·        Morālā stabilitāte ir atkarīga no cilvēku ilgām un skumjām pēc garīguma. Bez garīguma nav iespējama morālā stabilitāte. Garīgums ir morāles radiācija.

·        Morālais universiālisms ir universiāla morāle visām tautām neatkarīgi no rases, kultūras, reliģijas, dzimuma, šķiriskās piederības, seksuālās orientācijas.

·        Morāles zelta likums: dzīvības cieņa, veselības aizsardzība, privātīpašuma aizsardzība, cilvēciskās pašcieņas aizsardzība.

·        Morālais relatīvisms: neeksistē absolūts labais un ļaunais, neeksistē visiem vienādas obligātas normas un tikumības objektīvi kritēriji.

·        Morālais nihilisms: no morāles normām kāds var gūt labumu – psiholoģisko, ekonomisko, politisko labumu.

·        Morāles definīcija: vispārpieņemtas tradīcijas, normas, noteikumi, vērtības, balstoties uz priekšstatu, kas ir labs vai slikts, pareizs vai nepareizs, labsirdīgs vai ļauns.

·        Morāles sociālais aspekts: aristokrātijas morāle, vergu morāle, buržuāzijas morāle, proletariāta morāle, zemniecības morāle, inteliģences morāle.

·        Uz morāli atsaucās politiskais konformisms, kā arī citi konformisma veidi.

·        Nacionālisms kā morāles avots: savējie-svešie, patriotisms-šovinisms.

·        Kopīgais dažādu tautu morālē: gudrības, zināšanu, drosmīguma, cilvēciskuma, taisnīguma cieņa.

·        Sociālā evolūcija – morālā evolūcija.

·        Cilvēka morālās evolūcijas pamatā ir egoisma/individuālisma apvaldīšana.

·        Morāles psiholoģija uzskata, ka morāle mainās personības attīstības laikā.

·        Eksistē morāles attīstības teorijas.

·        Grupas morāle ir tautas morāle.