Zagšanas analītika un habilitācija

No psiholoģijas viedokļa zagšana ir kompleksa parādība. Zagšana ir instinktu invāzija, pārvarot aizliegumu zagt. Zagšanā iesaistās vairāki instinkti: savu vajadzību apmierināšana; pašsaglabāšanās instinkts, kas ir ļoti stabils un spēcīgs cilvēka aktivitātes veicinātājs; instinkts gūt labumu bez darba arī ietekmē pievēršanos zagšanai. Zaglis plašākā nozīmē ir jebkurš sabiedriskās kārtības pārkāpējs. Arī valsts vadībā var būt zagļu psiholoģijas adepti – nācijas bagātību izzadzēji. Visās civilizācijās sastopams zagļu valdīšanas periods. Tam nav nekā kopēja ar „sociālo cīņu”, „vispasaules ebreju sazvērestību”, „nacionālā gara izsīkšanu”. Viss ir daudz vienkāršāk. Zagļu vara sākās tad, kad dabiski organiskai valstij ir iespējams pārvērsties mākslīgā valstī. Respektīvi, kad valsts veidojās dabiski kā sociāli politiskā nepieciešamība. Valsts veidošanās process ir tieši pakļauts sabiedrības vajadzībai, un sabiedrības vajadzībās neietilpst zagšana. Sabiedrība veido valsti tā, lai neviens nekrāptu sabiedrību. Dabiski organiskā valstī pie varas nonāk tikai līderi, kuri vadās no veselā saprāta, atbilstoši sabiedrības reālajām ekonomiskajām, militārajām, garīgajām, morālajām interesēm. Mākslīgi radītā valstī līderi vadās tikai no savām interesēm. Valsts ir līderu, bet nevis sabiedrības interešu objekts. Tādā mākslīgi radītā valstī līderu galvenā un vienīgā nodarbošanās ir zagšana, nemitīgi izlaupot nacionālos resursus. Tādā valstī noziegumu brīvība nav zagļu ilūzija, bet zagļu dzīves realitāte. Dabiski organiskā valsts var pārtapt mākslīgā valstī tad, kad pilsoņi zaudē reālo varu, tauta vairs tieši nepārvalda valsti, bet pārvalda ar algotu starpnieku palīdzību. Mākslīgā valstī tiek radīts milzīgs valsts aparāts. To veicina zagšanas nesodamība. Zaglis ministrs rada jaunas štata vietas saviem draugiem un radiem, lai arī viņi piekļūtu pie zagšanas. Vēsture liecina, lūk, par ko. Jo dabiskāka/organiskāka ir valsts, jo niecīgāks ir valsts aparāts. Jo spēcīgāka (organiskāka) ir valsts, jo mazāks ir tās administratīvais aparāts. Vēsturnieki zina, ka divus miljonus lielās Romas tiesas darbus izpildīja tikai viens tiesnesis (praetor urbanus), kuru katru gadu pārvēlēja. Romas impērijā ar tās 120 miljoniem iedzīvotāju bija tikai 12 000 ierēdņu. Impērija sāka brukt Diokletija laikā (284.-305.g.), kad radās milzīga ierēdņu armija; katrs ierēdnis gribēja lepni dzīvot, uzskatīja, ka valsts bagātības pietiks līdz mūža beigām; pēc Diokletija pietika 100 gadus; 305.gadā Diokletijs atsacījās no troņa; 410.gadā Alarihs ieņēma Romu. Valsts amatpersonu zagšanas iemesli: šausmīgs egoisms, šausmīga alkātība, šausmīga cilvēku necieņa, šausmīgas problēmas ar sirdsapziņu, tikumiskumu, kaunu. Latvijā neko nelīdz pat slavenā Sātana izdzinēja Boba Larsona palīdzība. ASV eksorcists divas reizes pie mums darbojās (eksorcisms – ļauno garu izdzīšana). Viņā ieskatā Austrumeiropas dēmoni esot stūrgalvīgi, spēcīgi. Tos nav tik viegli pieveikt. Protams, latvieši nav vienīgie ar zagļu reputāciju. Tāda reputācija ir arī citiem. Izcilais krievu vēsturnieks Karamzins Parīzē uz jautājumu, kas notiek Krievijā, atbildēja vienā vārdā: „Воруют!». Viņam lūdza pastāstīt „divos vārdos”. Pietika ar vienu vārdu.