Laiku pa laikam
sabiedriskajā domā tiek uzkurināta ideoloģiskā konstrukcija, kuru var dēvēt par
demokrātisko ideālismu. Konstrukcijas pamatā ir ideālistiska attieksme pret
demokrātiju. Respektīvi, tieksme idealizēt īstenību. Īstenība grozās ap
demokrātijas konceptu. Tiek idealizēta demokrātija. Rietumu civilizācijā
demokrātiskais ideālisms ideoloģiski tiek musināts aizvadītajos apmēram 25-30
gados. Tas ir globālisma demagoģijas laiks, globālo finansu afēru laiks. Šajā
laikā dominē ASV centieni pārvaldīt pasauli. Tas ir vienpolārās pasaules
iedibināšanas laiks. Tātad planetārā totalitārisma laiks jeb globālisma
totalitārisma laiks. Šajā laikā rodas Pasaules Purvs, kā globālismu dēvē
Dugins. Demokrātiskais ideālisms kalpo kā ideoloģisks aizsegs minētajam
totalitārismam, cilvēkus zombējot ar stāstījumu par demokrātijas vajadzību,
demokrātijas pastāvēšanu, demokrātijas neaizstājamību u.tml. Demokrātijas reālā
likvidācija tiek aizplīvurota ar demokrātijas slavināšanu – demokrātisko ideālismu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru