Resentment

„Resentment” angļu valodā nozīmē dusmas, aizvainojumu. Krievu zinātnieki tagad lieto anglicismu – рессентимент. Iespējams, tāpēc, ka jēdziens pašlaik ir aktuāls sociālajā filosofijā un to nākas operatīvi adaptēt dzimtajā valodā. Ar šo jēdzienu raksturo Rietumu mūsdienu sabiedrības noskaņojumu. Faktiski veselu garīgo kompleksu, kas sastopams sabiedriskajā apziņā. Latviešiem adresētajā vislabākajā svešvārdu vārdnīcā minētais jēdziens neietilpst. Rietumu filosofiskajā domā „rizentmets” (tāda ir fonētiskā transkripcija angļu-latviešu vārdnīcā, kaut gan labāk būtu veidot anglicismu „risentments”, ko uzdrošinos turpmāk darīt) apzīmē cilvēka pašsajūtas/pašapziņas, prāta noskaņojuma kompleksu. Tādu jēdziena izmantojuma tradīciju iedibināja Nīče, Šēlers. Komplekss sastāv no skaudības, greizsirdības, ļaunprātības, ļaunprātīga revanšisma, ļaunprātīgām atmiņām, atriebības kāres. Tas ir komplekss, kas sāk cilvēkā funkcionēt, kad viņš sevi salīdzina ar citiem cilvēkiem un objektīvi ir spiests sevi novērtēt zemāk nekā citus cilvēkus, bet nav gatavs to atzīt ne sev, ne citiem. Tas ir slimīgs, saindēts, nervozs, uzbudināts, satraukts pašsajūtas un prāta noskaņojuma komplekss. Cilvēks atrodās frustrācijas stāvoklī, jo cilvēkam ceļā uz pašapmierinātību ir stājušies reāli šķēršļi – citu cilvēku objektīvais pārākums. Nepatīkamo iekšējo spriegumu izraisa bezizejas atskārsme. Cilvēks apzinās, ka viņam nav iespējams izmainīt objektīvo situāciju, un viņā uzbango mazvērtības, bezspēcības apziņa, vēlēšanās atriebties stiprākajiem, gudrākajiem, izglītotākajiem, labāk audzinātajiem, zinošākajiem, talantīgākajiem, slavenākajiem, morāli cēlākajiem, sabiedrībā autoritatīvākajiem utt., u.tml. Risentments ir sociālo un profesionālo statusu konkurences elements. Risentmenta aģenti (mazvērtības saindētie indivīdi) vēlas izmainīt statusu hierarhiju, cenšoties nokļūt augstākā statusā, kaut gan reāli tas nevar notikt attiecīgā cilvēka neadekvātās kvalitātes dēļ. Risentmenta aģenti var būt, protams, ne tikai atsevišķi cilvēki. Risentments var izpausties sociāli kolektīvā rakursā kā etniskās identitātes īpašība. Risentments var pārklāt visu etnosu, ja tas apzinās savu nepilnvērtību salīdzinājumos ar citiem etnosiem. Risentmenta pārņemtie indivīdi un etnosi nevar sasniegt konkrētus mērķus, bet var gūt vienīgi simbolisko revanšu, kas izpaužās 1) demagoģiskas polemikas organizēšanā (apoloģētiskā retorikā) un 2) publiskās represijās (reāli: citu nolamāšanā). Vārdu sakot, risentmenta aģenti var vienīgi savu ienīsto konkurentu (tas var nezināt, ka ir konkurents kādam) retoriski nošaut. Bet īstenībā risentments neko nevēlās panākt. Vēlās tikai noniecināt labākos, vērtīgākos. Turklāt risentments parasti ir īpatni tēmēts. Teiksim, kareivis apskauž nevis ģenerāli, bet apskauž seržantu. Cilvēks apskauž kaimiņu, kura dzīve faktiski nav nemaz labāka kā risentmenta aģenta dzīve. Vietā ir atcerēties latviešu deportāciju sarakstu veidošanu, kurā dominēja „kaimiņi”. „Kaimiņi” ir latviešu denunciāciju galvenie objekti.