Identitātes degradācija

Ar vārdu „identitāte” apzīmē sevišķumu un savdabību. Iespējama atsevišķu indivīdu identitāte, sociālo kolektīvu identitāte, kā arī cita veida identitāte. Vārdu „identitāte” piemēro tautas sevišķuma un savdabības raksturojumā. Tautas identitāte ir tautas īpašību kopums, ar ko konkrētā tauta atšķiras no pārējām. Vārdu „identitāte” lieto arī etniskā sevišķuma un savdabības raksturojumā, kā arī etniskās piederības fiksēšanai. Piemēram, nosaucot tautību kā piederību noteiktam etnosam. Problemātisks ir jautājums par identitātes stabilitāti. Tradicionāli tiek uzsvērta identitātes nemainība. Identitāte mainās, bet tas nenotiek strauji un realizējas ilgā laikā. Teiksim, etnisko identitāti (piederību tautai) cilvēks nekad nevar izmainīt. Var izmainīt tikai demonstratīvi – sevi apzināti dēvējot kā piederīgu kādai citai tautai. Sociālo kolektīvu identitāte var būt relatīvi dinamiska. Piemēram, tautas identitāte var vēsturiski mainīties. Tautas identitātes izmaiņas mēdz būt objektīvi pamatota (dialektiski veicināta) un progresīva transformācija vai degradācija, kad tauta pakāpeniski panīkst, pagrimst. Tauta laika gaitā mainās; mainās tautas demogrāfiskais apjoms, mainās tautas starptautiskā vide, mainās tautas kultūra, un tas ir normāls process. Vēsturiski nākas pārliecināties, ka ir iespējama arī tautas identitātes degradācija. Tā tas ir tajā vēsturiskajā pieredzē, kad tiekamies ar civilizāciju, impēriju, valstu bojāeju, ko sekmē tautas identitātes degradācija. Neapšaubāmi, mūsdienās Rietumu civilizācijas norieta apstākļos ir iespējama tautu identitātes degradācija. Tā var izpausties dažādi. Piemēram, tautas identitātē var degradēties attieksme pret nacionālo suverenitāti, kad tautai zūd interese saglabāt valstisko neatkarību un tauta bez morāli psiholoģiskiem pārdzīvojumiem atsakās no politiskās un ekonomiskās brīvības. Valdošais politiskais spēks, kas ir izraisījis suverenitātes zaudēšanu, tautā netiek uzskatīts par apkaunojumu un nacionālo nodevēju, bet gan par nacionālo varoni. Suverenitātes nevajadzība liecina par tautas identitātes degradācijas kritiski bīstamo pakāpi. Par tautas identitātes degradāciju var norādīt tautas dzīves jēgas, konceptu, vērtību devalvācija. Tautas identitātes degradācijas pazīme ir mīcīšanās uz vietas bez nākotnes plāniem, dzīve bez stratēģijas, kad stratēģijas vietā ir atsevišķu oligarhisko grupu savtīgās intereses. Tautas identitātes degradācijas nepatīkama izpausme ir naudas un zagšanas (visplašākajā nozīmē) pārvēršana par tautas identitātes elementu.